Māris Antonevičs: Kurš tad visvairāk vēlējās biedroties ar “Saskaņu”? 20
“Saldās kūciņas” ir Latvijā veidota alegoriska multfilma ar nepārprotami politisku zemtekstu. Tā attēlo tādu kā “varas ciklu” – vispirms saldās kūciņas ēd un dzīvi bauda sarkanie suņi, tad pie sētas uzrodas citi – zaļi, kuri sarkanos padzen un iesēstas viņu vietās. Vēlāk uzrodas violetie, kuri padzen zaļos, tad pelēkie, kuri padzen violetos. Tā tas atkārtojas daudzas reizes – mainās tikai krāsas, bet ne tikumi.
Taču šajā filmiņā ir kāds īpaši interesants tēls – suņuks, kurš, sajutis politiskā noskaņojuma maiņu, atver savu koferīti un izvēlas tās krāsas apģērbu, kas tobrīd ir modē.
Šis “varonis” nāk prātā, lasot ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pārmetumus Nacionālajai apvienībai, ka tā sadarbojas ar “Saskaņu”, lai kopā pārvērstu Latviju “par totalitāru valsti” un “nodotu Krievijai”. Turklāt politiķis nesaprot, kāpēc šis interneta ieraksts izsaucis tik lielu rezonansi: “Dažiem liekas, ka ārlietu ministram nevar būt savas pozīcijas, ka viņam visu laiku tikai jāsmaida.” Jāsmaida nav, taču paškritika gan noderētu…
Zatlera Reformu partija, kuras idejiskais līdzautors bija E. Rinkēvičs, savulaik kategoriskā tonī pieprasīja “Saskaņas centra” iekļaušanu valdošajā koalīcijā. Lūk, citāts no partijas 2011. gada 1. oktobra paziņojuma: “ZRP izsvērta situācijas analīze rāda, ka Latvijai šobrīd ir nepieciešams lēmums par “Saskaņas centra” aicināšanu valdībā. Plašā ZRP, “Vienotības” un “SC” koalīcija nodrošinās iespēju vislabāk īstenot Latvijas vēlētāju vairākuma gribu. (..) ZRP līdz šim ir demonstrējusi savu izlēmību un atšķirību no līdzšinējās politiskās kultūras. Tieši progresīvas, no aizspriedumiem brīvas domāšanas un saliedētības idejas dēļ ZRP spēj pieņemt šo Latvijas valsts pastāvēšanai tik nozīmīgo lēmumu.” Tajā pašā paziņojumā Reformu partija asi pārmet NA, ka tā nevēloties piekrist “SC” līdzdalībai valdībā (kā zināms, Nacionālās apvienības un daļēji “Vienotības” ietiepības dēļ šis darījums tā arī nenotika, bet ZRP piedzīvoja Latvijas politiskajā vēsturē nepieredzēti strauju atbalsta reitinga kritumu).
Bet tagad viens no “oktobra tēžu” autoriem pārmet NA valsts nodevību tāpēc, ka tās deputāti vienā Saeimas komisijas sēdē balsojuši tāpat kā “Saskaņas” pārstāvji. Kādu ciešāku sadarbību starp abām partijām grūti iedomāties.
Vai mainījusies “Saskaņa” vai arī Rinkēvičs? Ne viens, ne otrs. Vienkārši šā brīža situācijai piestāv šādas krāsas uzvalks, bet nav izslēgts, ka pēc laika nevajadzēs meklēt kādu citu.
Savos memuāros “Kas es esmu” E. Rinkēviča politiskais līdzgaitnieks Valdis Zatlers apraksta, kā 2010. gadā braucis uz 9. maija svinībām Maskavā. Lai gan oficiāls ielūgums no Maskavas toreiz neesot pienācis, neformālā sarunā, pļāpājot par hokeju, Zatleram no Krievijas prezidenta Vladimira Putina to izdevies viltīgi iegūt. Taču šī atzīšanās diplomātiskajā pielīšanā netraucē Zatleram tajā pašā grāmatā izteikt asus pārmetumus Krievijai un kritizēt pašreizējās Latvijas amatpersonas, ka tās attieksmē pret Maskavu nav pietiekami izlēmīgas un stingras.
