Pieminot Ansi Rūtentālu, iestudētas trīs viņa iedvesmotas kustību izrādes 0
20. martā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Teātra mājā “Zirgu pasts” notiks izcilajam mīmam, Kustību teātra režisoram un pedagogam Ansim Rūtentālam veltīts notikums “Rezonanse. Trīs”, kas ievadīs Anša Rūtentāla 70. jubilejas gada svinības, vēsta Zane Kreicberga.
Šī gada 28. maijā režisoram un kustību pedagogam Ansim Rūtentālam būtu 70 gadi. Viņš priekšlaikus aizgāja 2000. gadā, atstājot īpašu izpratni par kustību valodu un mūzikas vizuālo interpretāciju savos domubiedros, kolēģos un studentos, daudzi no kuriem tādā vai citādā veidā turpina Anša tradīciju.
Anša Rūtentāla kustību teātris sadarbībā ar LKA, kurā Ansis pasniedza skatuves kustību aktieriem un režisoriem 90. gados, 20. martā aicina uz pirmo jubilejas gada notikumu “Rezonanse. Trīs”.
Plkst. 18.30 tiks atklāta fotogrāfa Laimoņa Stīpnieka izstāde, bet plkst. 19 pirmizrādi piedzīvos horeogrāfu Ivara Broniča, Ramonas Galkinas un Ilzes Zīriņas laikmetīgās dejas izrādes, kas tapušas, iedvesmojoties no Anša Rūtentāla kustību izrādēm.
Iecere laikmetīgās dejas horeogrāfiem, kas paši nav bijuši tiešā saskarē ar Rūtentālu, interpretēt Anša mantojumu, turklāt strādājot ar LKA Laikmetīgās dejas mākslas bakalaura studiju programmas 1. kursa studentiem, radās, lai pārliecinātos, vai un kā Anša Rūtentāla 20. gadsimta 80. un 90. gados iestudētās kustību izrādes rezonē šodien.
LKA docente horeogrāfe Ramona Galkina veido izrādi ar nosaukumu “(Ž)Alūzijas”, atsaucoties uz savulaik slaveno Rūtentāla spoguļu gabalu “Ilūzijas” (1994) ar britu komponista Gevina Braiarsa mūziku.
Anša Rūtentāla izrāde “Pārdomas” iedvesmojusi horeogrāfu Ivaru Broniču pētīt ne tikai pašu izrādi, kuras videoieraksts ir saglabājies, bet arī tās tapšanas procesu caur atmiņām, pierakstiem, intervijām. Toreiz izrādē spēcīgi savienojās amerikāņu mūziķes Meriditas Monkas kompozīcija “Dolmen Music” un spāņu dzejnieka Federiko Garsijas Lorkas lugas “Bernardas Albas māja” motīvi. Šodien jaunie un topošie mākslinieki dejas valodā runās par sevis kā indivīda interpretāciju un attiecībām katram ar savu pelēko masu – izrādē “ahaw”.
Horeogrāfe Ilze Zīriņa veido dejas izrādi “Vai Pjero ir miris?” kā rezonansi Anša Rūtentāla kustību kompozīcijai “Epifānija”, kura savukārt tapusi, iedvesmojoties no britu mākslinieka Obrija Bērdsleja darba “Pjero nāve”.
Fotomākslinieks Laimonis Stīpnieks savulaik teju visas Anša Rūtentāla izrādes ir noskatījies caur fotoobjektīvu, iemūžinot arī procesus ap tām, kā arī aktieru un Anša portretus. Līdz ar Anša izrāžu interpretācijām tiks atklāta neliela Laimoņa Stīpnieka melnbalto fotogrāfiju ekspozīcija – divi Anša Rūtentāla portreti un divas fotogrāfijas no izrādēm “Pārdomas” un “Ilūzijas”.
Plašāka Laimoņa Stīpnieka fotoizstāde “Rituāls ar 12 RŪTīm” “Zirgu pastā” tiks atklāta maija beigās, kad notiks Anša Rūtentāla jubilejas notikumu nākamais posms, ietverot izrādes, izstādi un video vakarus, pauda Kreicberga.
