Pieminēt – sirdī un muzejā 0
Kad būs informācija par totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuriem Latvijā, kurus bez jebkādas tiesas sprieduma noslepkavoja čekisti un kuru “noziegums” bija izglītība, amati un lielākais pārkāpums – kalpošana tautai un savai tēvijai? L. Strode
Lasītāja raksta, ka viņas tēvu Ādamu Strodu, kurš dzīvojis Rēzeknes apriņķa Maltas pagasta Šmeiļu sādžā un pirms padomju okupācijas apsaimniekojis astoņus hektārus zemes, bijis aizsargs un pagasta valdē strādājis par nodokļu inspektoru, 1941. gada 29. jūnijā nošāvuši “komunistu gvardisti”. 1995. gadā L. Strodei izdota izziņa par to, ka tēvs atzīstams par politiski represētu personu. Viņa vēlas zināt, vai tēva vārds ierakstīts piemiņas grāmatā par komunistiskā režīma upuriem. 9. maija sakarā lasītāja ar rūgtumu vaicā: “Vai Latvijā turpinās svinēt “atbrīvošanas” svētkus no mūsu mīļajiem tēviem un mums tuviem cilvēkiem?”
Atbildot uz jautājumu “Kad būs informācija par režīma upuriem?”, jāteic, ka šāda informācija Okupācijas muzejā (OM) ir apkopota, un parasti pirms komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām arī tiek sabiedrībai atgādināta.
* 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas 1,9 miljoniem iedzīvotāju uz PSRS attālajiem apgabaliem deportēja 15 443 cilvēkus – 0,8%, t.sk. sievietes, mazus bērnus un sirmgalvjus. No tiem ieslodzījumā GULAG nometnēs nonāca 5420 cilvēku. Ieslodzījumā ar nāvessodu notiesāja 700 cilvēku, bet mira 3441 cilvēks. Nometinājumā mira 1940 izsūtītie. Kopumā bojā gāja 6081 cilvēks – 39,43% 1941. gada 14. jūnijā deportēto.
* 1941. gada 14. jūnijā uz PSRS attālajiem apgabaliem deportēja un GULAG nometnēs ieslodzīja bijušās Latvijas Republikas armijas 540 virsnieku un 90 zemākas pakāpes militārpersonu. 180 virsniekiem izpildīja nāvessodu. Vismaz 40 bijušās Latvijas Republikas armijas militārpersonu nošāva sarkanās armijas 24. teritoriālā strēlnieku korpusa nometnēs Litenē un Ostraviešos.
* 1941. gada 23. un 24. jūnijā uz Padomju Krieviju no Latvijas cietumiem aizveda 3772 politiskos cietumniekus.
* Bez tiesas sprieduma – šķiru cīņas vārdā, apsūdzot par sadarbību ar nacistiskās Vācijas armiju, komunistiskais režīms Latvijā 1941. gada jūnijā un jūlijā noslepkavoja apmēram 300 cilvēku.
1999. gadā Latvijas vēstures institūta apgāds izdeva dokumentu rādītāju “No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā 1940 – 1986: Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs”.
“Tā nav piemiņas grāmata, bet gan alfabētiskā secībā rāda politiskās krimināllietas,” saka Okupācijas muzeja krājumu glabātāja Taiga Kokneviča. To personu vārdu, kurus noslepkavoja bez lietu ierosināšanas, grāmatā nav. T. Kokneviča piemin, ka muzejs labprāt pieņem dāvinājumā tādus materiālus kā represēto personu fotogrāfijas kopā ar ziņām par viņiem.
