Pieminēs pirmo Latvijas satiksmes ministru 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdien, 23. oktobrī, Jaunjelgavā svinīgi atklās pieminekli Latvijas Republikas pirmajam satiksmes ministram Teodoram Hermanovskim (1883–1964), kurš bija ne tikai Kārļa Ulmaņa pirmo Latvijas valdību loceklis, bet arī viens no funkcionālisma stila ieviesējiem Latvijas arhitektūrā.
Konkursā par pieminekli Jaunjelgavā dzimušajam T. Hermanovskim uzvarēja tēlnieka Kristapa Gulbja versija “Dzīve rokas līnijās”, kas piedāvāja izmantot T. Hermanovska pirksta nospiedumu, kā arī parakstu, kas saglabājušies valstsvīra un būvnieka pirmskara Latvijas Republikas pasē.
Autora sagatavotajā pamatojumā par to teikts: “Šī skulptūra ir darbīga un radoša cilvēka piemiņai. Lai visiem atgādinātu par valstsvīru, inženieri un arhitektu, kurš daudz paveicis ne tikai Latvijas kontekstā.”
Latvijas Pagaidu valdības pirmais satiksmes un darba ministrs T. Hermanovskis Jaunjelgavā piedzima zemkopja ģimenē 1883. gada 14. februārī. Pirms Pirmā pasaules kara Rīgas Politehniskajā institūtā viņš apguva inženiera zinības, strādāja slavenā arhitekta Eižena Laubes birojā.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1918. gada 18. novembrī T. Hermanovskis kļuva par satiksmes ministru un turpināja šos pienākumus pildīt līdz 1920. gada jūnijam.
Grūtajā un sarežģītajā Latvijas valdības Liepājas periodā 1919. gada sākumā viņam reizē ar pamatpienākumiem nācās darboties arī kā finanšu, tieslietu, tirdzniecības un rūpniecības, zemkopības ministram. Līdzīgi citiem pirmajiem Latvijas valstsvīriem arī T. Hermanovskis uzņēmās valsts darbu praktiski no nulles.
Galvenais tolaik bija atjaunot un uzturēt dzīvotspējīgu ārkārtīgi svarīgo dzelzceļu kustību, taču reizē viņam kā daudzu jomu ministram bija jāsāk un jāorganizē arī Būvju valdes, Šoseju un zemesceļu valdes, Pasta un telegrāfa virsvaldes un vēl citu iestāžu darbs.
T. Hermanovska politiķa karjeru sagrāva 1920. gada pavasarī noslēgtais neveiksmīgais darījums ar ASV firmu “U.S.A. International Corporation”, kas solīja Latvijai tik nepieciešamo lokomotīvju, vagonu un sliežu piegādes, taču izrādījās krāpnieki, kuru dēļ Latvijas valsts cieta lielus zaudējumus.
T. Hermanovski šajā lietā 1923./1924. gadā apsūdzēja un tiesāja, taču te nebija runas par paviršību vai ļaunprātību, bet drīzāk par visu tā laika jaunā valsts aparāta “slimību” – informācijas un pieredzes trūkumu. T. Hermanovska laikabiedrs Ādolfs Klīve vēlāk memuāros rakstīja: “Hermanovskis krita īstas amerikāņu blēžu bandas nagos.”
20. gadsimta 20. gados T. Hermanovskis kādu brīdi pievērsās presei, būdams izdevuma “Latvijas Sargs” un žurnāla “Nedēļa” redaktors, bet tad pilnībā nodevās būvinženiera un arhitekta karjerai.
Aizsākot funkcionālisma stilu Rīgas arhitektūrā, T. Hermanovskis 1926. gadā uzbūvēja namu Marijas ielā 8. Viņš projektējis arī kinoteātru “Daile” un “Teika” kompleksus, tagadējo viesnīcu “Tālava” Rūjienā, vairākas vasarnīcas Jūrmalā – kopumā ap 100 dzīvojamo un sabiedrisko ēku. 1944. gadā T. Hermanovskis devās bēgļu gaitās vispirms uz Vāciju, tad pārcēlās uz ASV, kur arī nodarbojās ar būvniecību. Miris Edžvoterā Ņūdžersijas štatā.
Piemineklis pie centrālās autobusu pieturas tapis par ziedojumiem un Jaunjelgavas novada domes līdzekļiem.
