Pieminekļus ceļ un dzeju raksta! Kā ukrainieti Annu Kremļa propagandisti pataisīja par krievu svēto simbolu, viņai pašai nemaz nezinot 0
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākot iebrukumu Ukrainā, Putinam bija lieli plāni – ātri ieņemt Kijivu, nomainīt valdību un iedibināt savu kārtību. Taču ukraiņi izrādījās sīvi pretinieki, bet varenā Krievijas armija – milzis uz māla kājām. Lai gan cīņas Donbasā turpinās un okupantu varā joprojām atrodas Hersonas apgabals, eksperti jau secinājuši, ka militāri Krievija šajā karā ir izgāzusies. Tomēr vēl lielāku sakāvi tā piedzīvojusi informatīvajā karā.
Iespējams, viena no nožēlojamākajām šīs cīņas epizodēm ir Kremļa propagandistu centieni radīt kādu emocionālu simbolu. Ukraiņiem tādi bez lielas piepūles rodas viens pēc otra un ātri kļūst slaveni visā pasaulē (krievu karakuģis, kas skarbi pasūtīts uz vienu vietu, varonīgais ukraiņu traktors, kas velk saitē piekabinātu pretinieka tanku u. c.), bet krieviem palicis tikai nacistu svastiku atgādinošais “Z” burts. Mēģinājumi radīt vēl kaut ko gan ir bijuši, bet pēc tam to nācies rūgti nožēlot.
“Tādus aizstāvēt ir svēta lieta”
Aprīļa sākumā sociālās saziņas vietnē “Telegram” parādījās kāds sliktas kvalitātes video, kurā redzams, ka kāda veca sieviete ar PSRS karogu rokās, kura iznākusi sagaidīt, viņasprāt, Krievijas karavīrus. Atnākušie gan izrādās Ukrainas karavīri, kas atnesuši bezmaksas pārtiku. Pret sievieti viņi izturas laipni, taču pauž savu nepatiku pret sarkano karogu, ko nosauc par “lupatu” un nomet zemē.
Ukraiņi, kas sagaida krievu okupantus kā atbrīvotājus, iespējams, tieši šis Kremļa varas koridoros izlolotais tēls bija pamudinājis propagandistus nevienam nezināmo večiņu pataisīt slavenu. Sākotnēji parādījās plakāti un sienu zīmējumi, kā arī dzejolis, kura autors vārsmo par “vecmāmiņu un vectētiņu”, kas, gaidot krievu karavīrus, glabā PSRS karogu, ar kuru reiz tika “izcīnīta uzvara pār fašismu” un kurš arī tagad noderēšot “cīņa pret velniem”.
Vēlāk jau parādījās pirmie sižeti arī Kremļa propagandas kanālos. Piemēram, Pirmā kanāla raidījuma vadītājam Vitālijam Jeļisejevam pat notecēja asara, paužot bažas, kā gan tur tagad večiņa ar savu dzīvesbiedru jūtoties – vieni paši kopā ar “līdz zobiem apbruņotajiem ukraiņu karavīriem”, starp šiem “necilvēkiem, kas ar kājām bradā padomju karogu”. “Tādus aizstāvēt ir svēta lieta,” sižeta nobeigumā apsola propagandists.
Nākamais gājiens – večiņai veltītas statujas, kas tieši pirms 9. maija tika novietotas dažādās Krievijas pilsētās. Bet uz vienu šāda pieminekļa atklāšanu okupētajā Mariupolē ieradās īpaši augsti viesi – Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Sergejs Kirijenko un viens no partijas “Vienotā Krievija” līderiem Andrejs Turčaks. Tas apliecināja, ka šī kampaņa tiek koordinēta visaugstākajā līmenī.
“Mums tagad ir vēl viens simbols – vecmāmiņa Anna… Diemžēl mēs nezinām viņas uzvārdu. Bet mēs noteikti uzzināsim. Un esmu pārliecināts, ka mums vēl būs iespēja viņai pateikt paldies un dziļi paklanīties, jo viņa ir kļuvusi par dzīvu apliecinājumu, kā paaudzēs tiek pārmantota cīņa pret nacismu un fašismu. Viņa ir kļuvusi par vecmāmiņu visam Donbasam un visai Krievijai,” svinīgajā runā sacīja S. Kirijenko. Šķita, ka kampaņa tikai sāk ieskrieties, bet tad pēkšņi viss aizgāja citādi, nekā iecerēts.
Stāsts sabrūk kā kāršu namiņš
Krievijas propagandisti, sākot dedzīgi veidot iedomāto tēlu, bija vadījušies no viena interneta soctīklu video, un, kā jau atzina Kremļa kurators Kirijenko, pat nebija noskaidrojuši sievietes uzvārdu. Viss stāsts bija izzīsts no pirksta un sabruka kā kāršu namiņš, tiklīdz Ukrainas medijos parādījās pirmās intervijas ar Harkivas apgabalā dzīvojošo Annu Ivanovu, kurai šī “slava” bija izrādījusies nepatīkams pārsteigums.
Uz Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centra darbinieka piezīmi, ka viņa tagad ir slavenība visā Krievijā, sieviete atbild: “Slavenība… Labāk jau nebūtu šādas slavas un kara nebūtu. Es vienkārši gribēju iziet sasveicināties ar krieviem, pateikt, lai vairs nešauj, bet mierīgi risina jautājumus.”
Vēl viņa šajā sarunā slavē Ukrainas karavīrus, kas daudz palīdzējuši, bet par Krieviju saka: “Sliktas lietas. Krievija pret mums vēršas ar tādu naidu, ļoti slikti. Nebiju domājusi, ka tā apšaudīs.”
Krievijas propaganda gan vēl neveikli mēģināja izteikt pieņēmumu, ka ukraiņi varbūt vecenīti piespieduši kameras priekšā pateikt kaut ko pretkrievisku, tomēr uzstādītās statujas drīz tika novāktas un zīmējumi aizkrāsoti. Kopš maija šis simbols vairs nav parādījies – tikpat ātri kā radīts, tas tika atcelts.
Ļoša, kurš grib karot
Maijā bija vēl viens līdzīgs mēģinājums “salipināt” jaunu simbolu, šoreiz izmantojot bērnu. Atkal jau par iedvesmu bija kalpojis interneta video, kurā redzams kāds puisītis tankista cepurē, kas gar ceļu skrien pavadīt un salutē krievu militāristiem, kuri it kā dodas uz fronti. Sižets izskatās inscenēts, jo vēlāk jau no cita rakursa redzams, kā karavīri aptur bruņumašīnas un dāvina zēnam lukturīti un dažādas citas mantas no sava ekipējuma.
Arī šo tēlu bija mēģinājums padarīt tikpat slavenu – televīzijā parādījās sižeti par puisīti Aļošu no Belgorodas apgabala, kurš gribot kļūt par karavīru un jau tagad visādi cenšoties šo sapni piepildīt, ko centīgi atbalstot arī viņa vecāki. Krievijas domes frakcijas “Taisnīgā Krievija” vadītājs Sergejs Mironovs tviterī ierakstīja: “Puisēns Ļoša no Belgorodas apgabala, kurš pavada un sagaida mūsu kara kolonnas – tā ir Krievijas nākotne.
Patriotisks, drosmīgs, laipns. Tādu es redzu jauno paaudzi. Paldies vecākiem un skolai par audzināšanu. Mūsu karavīri nepievils! Mēs noteikti uzvarēsim!” Vietējā saldumu fabrika pat paguva izgatavot īpašu šokolādes tāfelīti “Aļoša”. Tomēr arī šo tēlu Kremļa propaganda pašlaik vairs aktīvi neizmanto, bet Belgorodas (40 kilometri no Ukrainas robežas) iedzīvotāji diez vai ir laimīgi, ka karš notiek tik tuvu un arvien biežāk sprādzieni dzirdami pavisam blakus.
NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!
Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
