Raidījums: “Piemineklis Latvijas birokrātiskās sistēmas neizdarībai.” Kad beidzot atsāksies būvdarbi JRT? 0
Jau vairāk nekā gadu tā dēvētajā Smiļģa mājā – Jaunā Rīgas teātra ēkā Lāčplēša ielā 25 – nenotiek būvdarbi. JRT sācis emocionālu videokampaņu, aicinot ēku glābt.
Latvijas Televīzijas raidījums “Kultūršoks” apkopojis visu jaunāko informāciju par to, kas ar JRT ēku notiek patlaban un varētu notikt tuvākajā laikā.
Saglabāt Smiļģa mistisko auru un radīt teātri bez sterila eireoremonta – šādu uzdevumu pārbūvētājiem 2012. gadā deva teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Vēl joprojām nav skaidrs, kad šo vēlējumu izdosies piepildīt.
“Mums briesmīgi noskatīties, kādā stāvoklī tā māja ir atstāta. Šis ir mūsu emocionāls vēstījums, ka mēs ļoti, ļoti, ļoti gaidām kādu, kas varētu uzņemties atbildību to māju beidzot uzbūvēt,” raidījumā “Kultūršoks” ar asarām acīs pauda teātra direktore Gundega Palma.
Savukārt teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis pauda: “Viss, ko es varu pateikt, ka Lāčplēša ielā 25 stāv un kādu laiku stāvēs piemineklis Latvijas politiskās, birokrātiskās sistēmas neizdarībai.”
Režisors asi kritizē Latvijas politisko vidi, salīdzinot būvniecības procesu ar to, kā notika pagājušā gadsimta sākumā vai Latvijas starpkaru perioda laikā: “Šitie būvēt neko nav spējīgi, tikai regulēt. Viņi tādi ierēdņi.”
Jāatgādina, ka būvdarbi tā arī neatsākās pēc tam, kad tie tika apturēti 2018. gada novembrī. Tagad jau vairākus mēnešus ēka stāv bez jumta. VNĪ Nekustamā īpašuma attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits uzskata, ka
pašu ēku tas neapdraud, vienīgi padara apstākļus riskantākus un neērtākus būvniekiem,
tā kā visi vērtīgie elementi jau laikus demontēti un nogādāti drošā vietā.
J. Ivanovskis-Pigits demonstrē, ka parkets, rokturi, pat Smiļģa kabineta tapetes ir demontēti un rūpīgi saglabāti, pēdējās – pat restaurētas.
Jurists Jānis Uzulēns uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm pirmkārt bija jāparūpējas par to, lai ēka tiktu iekonservēta: “Ja būvnieki nelaida pasūtītāju būvlaukumā, tad tā ir kaitniecība.”
Viņš gan raidījumam pauda, ka arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) jau laikus bija jāizlemj par to, kādu būvniecības procesu ierakstīt līgumā: “Ja pašā sākumā būtu izvēlēts “projektē un būvē”, tad atbildīgi būtu tikai būvnieki, bet tagad atbildība jādala.”
Jānis Ivanovskis-Pigits uzsver, ka šobrīd ir noslēgts līgums par ēkas konservāciju. Tuvākajās nedēļās darbi ēkas konservēšanai tikšot paveikti. Savukārt konkurss par būvniecības turpināšanu jau režīmā “būvē un projektē” vēl turpinās, un nav zināms, kas tajā uzvarēs.
Jautāts, vai RERE piedalīsies jaunizsludinātajā JRT būvniecības konkursā, “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš atbildēja noliedzoši.
