Padomju piemineklis indē attiecības: Čehijai konflikts ar Krieviju 2
Čehijas galvaspilsētas Prāgas pašvaldības amatpersona Ondržejs Kolaržs, kura atrašanās vietu čehu drošības dienesti teju divas nedēļas tur noslēpumā, vakar medijos publicējis atklātu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai.
Kolaržs mudina ES valstis aizstāvēt Čehiju tās konfliktā ar Krieviju sakarā ar vairākiem uz Otrā pasaules kara notikumiem attiecināmiem pieminekļiem, kas draud izvērsties par ko vairāk nekā diplomātisko notu apmaiņa.
Bažās par iespējamajām Krievijas specdienestu akcijām Čehijas policija kopš aprīļa beigām nodrošina apsardzi trīs Prāgas amatpersonām – galvaspilsētas mēram Zdenekam Hržibam, Ržeporijes rajona vecākajam Pavelam Novotnijam un iepriekš minētajam pilsētas rajona “Prāga – 6” vadītājam Kolaržam, turklāt pēdējā atrašanās vieta netiek izpausta pat viņa ģimenes locekļiem un viņam aizliegts izmantot mobilo telefonu.
Uzskata, ka Kolarža dzīvība ir visnopietnākajās briesmās – no trijotnes viņš Maskavā izsaucis lielākās dusmas.
Gāztais maršals
Pēc Kolarža vadītās rajona pašvaldības lēmuma 3. aprīlī tika novākts 1980. gadā uzstādītais piemineklis padomju armijas maršalam Ivanam Koņevam.
Padomju gados Koņevu cildināja kā Prāgas atbrīvotāju no nacistiem 1945. gada maijā, taču mūsdienās viņa piemineklis lielai daļai čehu asociējās ar padomju okupācijas režīmu, tajā skaitā 1968. gada “Prāgas pavasara” vardarbīgo apspiešanu. Pēdējos gados vandalisma akti pret aptuveni pāris metru augsto bronzas tēlu uz tikpat augstā postamenta kļuva aizvien biežāki.
Koņeva skulptūru demontēja ar domu vēlāk to eksponēt pagaidām vēl tikai iecerētajā 20. gadsimta vēstures muzejā.
Oficiālās Krievijas reakcija bija ātra un nikna – tās Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka notikušais ir “noziegums, kas nepaliks bez atbildes” un potenciāli nodarīs lielu kaitējumu Krievijas un Čehijas divpusējām attiecībām.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu 8. aprīlī vērsās pie Krievijas likumsargāšanas jomas vadības ar rosinājumu ieviest kriminālatbildību citu valstu varas pārstāvjiem, kas vainojami pieminekļu “bojāgājušajiem padomju pilsoņiem” demontāžā.
Drīz pēc tam Krievijas Izmeklēšanas komiteja uzsāka krimināllietu pēc panta par “publiski veiktu Krievijas militārās slavas simbolu apgānīšanu”.
Šoigu tāpat vērsās pie Čehijas aizsardzības resora ar aicinājumu atdot pieminekli Krievijai, taču Čehijas ĀM atbildēja, ka piemineklis pieder Prāgas attiecīgā rajona pašvaldībai un domāts muzejam.
Iezīmējās arī atšķirības pieminekļa demontāžas traktējumā, – Krievijas ieskatā tas ir 1993. gada starpvalstu līguma pārkāpums (līgums paredz arī rūpes par militāra rakstura pieminekļiem), bet Čehijas ārlietu ministrs Tomāšs Petržīčeks intervijā laikrakstam “Hospodářské noviny” uzsvēris: “Čehija ir valsts, kas pilda līgumus.”
Proti, vienošanās nosaka, ka par pieminekļiem jārūpējas, taču nav teikts, kurā vietā. Čehi par Koņeva tēlu gatavi rūpēties muzejā.
Bailes no Ņemcova
Kas attiecas uz Prāgas mēru Hržibu, tad viņa “vaina” ir tā, ka 24. februārī galvaspilsētas laukumam, kurā atrodas Krievijas vēstniecība, tika piešķirts Krievijas ilggadējā prezidenta Vladimira Putina politikas kritiķa, 2015. gadā Maskavas centrā neskaidros apstākļos nogalinātā Borisa Ņemcova vārds.
Ap to pašu laiku vienu no tuvējām alejām nosauca 2006. gadā, arī Maskavā, noslepkavotās laikraksta “Novaja gazeta” žurnālistes Annas Poļitkovskas vārdā.
Hržiba iepriekš uzsvēra, ka pārdēvēšanu, parakstot petīciju, rosinājuši vairāki tūkstoši Prāgas iedzīvotāju, turklāt gan Ņemcovs, gan Poļitkovska gāja bojā demokrātijas vārdā un pelnījuši sava vārda iemūžināšanu. Viņš arī pauda izbrīnu, kādēļ Krievijas ĀM Prāgas vēstniecības adreses maiņu uztvērusi tik sāpīgi, kādēļ nosaukusi pārdēvēšanu par “nonsensu” un kategoriski atteikusies jauno adresi lietot.
Aprīļa otrajā pusē Hržiba vērsās policijā ar iesniegumu, ka viņu izseko kāds vīrietis.
Kopš 23. aprīļa Prāgas mēram ir nodrošināta papildu apsardze.
Tikmēr Prāgas Ržeporijes rajona vecākajam Novotnijam tā piešķirta saistībā ar draudu vēstulēm, ko amatpersona saņēmusi saistībā ar viņa vadītajā rajonā 30. aprīlī uzstādīto piemiņas plāksni Otrā pasaules kara laikā nacistu pusē izveidotās ģenerāļa Andreja Vlasova Krievijas atbrīvošanas armijas (ROA) karavīriem.
Ržeporijes rajona administrācijas vietne internetā arī cietusi no kiberuzbrukumiem. Bet tieši vlasovieši, 1945. gada maija sākumā nostājoties Prāgas sacelšanās dalībnieku pusē, palīdzēja atbrīvot Čehijas galvaspilsētu no vāciešiem vēl pirms Koņeva vadītās padomju armijas ierašanās.
Kaujās krita ap 300 ROA karavīru. Taču PSRS un arī mūsdienu Krievijā jebkura vlasoviešu pieminēšana pozitīvā vai skaidrojošā nozīmē tiek uztverta vētraini, jo pret Staļina režīmu vērsto ROA Maskavā uzskata par nodevējiem, “nacistu līdzskrējējiem”, pat kara noziedzniekiem.
Cilvēks ar čemodānu
Nepieciešamība apsargāt Prāgas “pieminekļu karā” iesaistītos ieguva daudz nopietnāku dimensiju, kad 26. aprīlī vispirms čehu nedēļas žurnālā “Respekt” parādījās neoficiāla informācija, ka mēneša sākumā Prāgas lidostā ielidojis kāds cilvēks ar Krievijas diplomātisko pasi, jādomā, specdienestu darbinieks, kura somā atradusies inde rīcins – daudz efektīvāks nāves līdzeklis pat par ciankāliju.
Kādos apstākļos vielas klātbūtne konstatēta, nav skaidrs, taču pieļauj, ka tas noticis saistībā ar papildu pasākumiem Covid-19 dēļ. “Respekt” apgalvoja, ka minētā persona no lidostas diplomātiskajā auto devusies uz Krievijas vēstniecību, ka Čehijas izlūkdienests veic viņa novērošanu, jo šis cilvēks rada riskus iepriekš minētajām Čehijas amatpersonām.
Kaut arī ziņa iemantoja ļoti plašu rezonansi un guva apstiprinājumu arī no citiem avotiem, oficiāli čehu amatpersonas to komentē ļoti atturīgi, apstiprinot vienīgi, ka attiecīgā persona attiecīgajā dienā tiešām ieradusies un lidostā to sagaidījuši Krievijas vēstniecības ļaudis.
Savukārt Krievijas vēstniecība Prāgā noliedz pat to, bet Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs stāstu par aizdomīgo ceļotāju ar rīcinu diplomātiskajā bagāžā nosaucis par “primitīvu un provokatīvu propagandu”.
Abas valstis ir apmainījušās protesta notām. Tikmēr Čehijas premjers Andrejs Babišs, neieslīgstot detaļās, atzinis saspīlējama pieaugumu starp abām valstīm. Viņš solījis nepieļaut “lielu valstu” iejaukšanos Čehijas iekšējās lietās, gan izslēdzot tik radikālu soli kā Krievijas vēstnieka izraidīšana.
“Šeit nav pieļaujamas – ja tā ir taisnība – kādas citas valsts īstenotas akcijas pret mūsu pilsoņiem,” medijiem uzsvēris Babišs. Daudzi Čehijā uzskata, ka šobrīd tieši viņu valsts kļuvusi par Krievijas un Rietumu hibrīdkara centru, un nesenie kiberuzbrukumi, tajā skaitā Čehijas slimnīcu un Prāgas lidostas datorsistēmām, ir Krievijas atriebība.
Čehu mediji jautā “Vai Prāga pārvēršas par Solsberiju?” un atgādina, ka Maskavas reakcijā ir daudz līdzību ar to, kā tā uzvedās pēc pieķeršanas Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanas lietā Lielbritānijā.
