Pieminekli pretošanās kustībai – jau 2020. gadā? 11
“Latvijas 100 gadu jubilejas tuvums ir īstais laiks, lai pateiktos cīnītājiem par Latvijas neatkarības atjaunošanu un atstātu nākotnei pieminekli, kas atgādinātu, ka arī visgrūtākajos apstākļos iespējams stāvēt par savu valsti un tautu,” saka Latvijas Centrālās padomes (LCP) piemiņas fonda valdes loceklis Jurģis Klotiņš. Tāpēc fonds iecerējis līdz 2020. gadam Daugavas kreisajā krastā iepretim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkai uzstādīt nacionālajai pretošanās kustībai veltītu pieminekli. Metu konkursu tam paredzēts izsludināt jau šoruden.
Preses konferencē Klotiņš apgalvoja, ka fonda idejai esot daudz atbalstītāju, un starp tiem nosauca Kara muzeja vēsturnieci Ievu Kvāli, mākslinieku Edgaru Simu, kā arī advokātu, Jaunās konservatīvās partijas priekšsēdētāju Jāni Bordānu. Zālē klausījās arī Nacionālās apvienības pārstāvis Einārs Cilinskis. Kā Bordāns, tā Cilinskis pieskaitāmi politiķiem, kuri jau iepriekšējos gados izrādījuši interesi par pieminekli pretošanās kustībai vārda plašākajā nozīmē – no 1940./41. gada līdz pat 1991. gadam. Arī LNB vadība pieminekļa nepieciešamībai piekrīt. “Mēs būtu lepni, ja bibliotēkas apkārtnē vai tiešā tuvumā paceltos šāds piemineklis. Mēs to noteikti atbalstām,” izteicās LNB direktors Andris Vilks. Cik zināms, līdzīgās domās ir Rīgas domes Pieminekļu padome un Pilsētas attīstības departaments, kas jau iekļāvis pieminekļa priekšlikumu Mūkusalas krastmalas revitalizācijas plānos.
LCP piemiņas fonds līdz šim bija pazīstams kā 1944. gada 17. martā parakstītā LCP Memoranda piemiņas pasākumu rīkotājs un šā dokumenta popularizētājs. Arī šogad 17. martā paredzēta piemiņas plāksnes atklāšana Torņakalna ielā 15, pie mājas, kurā 1943. gada 13. augustā nodibināta LCP. Pēc tam notiks konference Saeimā, sveču aizdegšana pie Brīvības pieminekļa un koncerts Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Kā zināms, memorandu vācu okupācijas apstākļos jurista Konstantīna Čakstes vadībā parakstīja 188 Latvijas sabiedrībā autoritatīvas personas. Dokumentā tika pieprasīta Latvijas valstiskuma atjaunošana. Memorands, tāpat kā pati LCP, ir viens no pretošanās kustības simboliem. Kopš 2009. gada Memorands iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
