Pieminekli Uzvaras parkā Pārdaugavā, Rīgā, ko padomju laikos oficiāli nosauca par “Pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”, atklāja 1985. gadā, cēla no 1982. gada.
Lēmums par pieminekļa celtniecību tika pieņemts 1974. gadā. Konkursu izsludināja 1977. gadā; piedalījās 33 projekti. Tos tēlniekus un arhitektus, kuri ieguva trešās prēmijas, uzaicināja darināt jaunus metus.
Autori – tēlnieki Aivars Gulbis, Ļevs Bukovskis, piedaloties Leonīdam Kristovskim, arhitekti Ermens Bāliņš, Edvīns Vecumnieks, Viktors Zilgalvis, mākslinieks Aleksejs Bugajevs, konstruktors Gunārs Beitiņš.
Pieminekļa pamatnes karkass
4,6 miljoni rubļu
Naudu pieminekļa celtniecībai ieguva, atskaitot nelielu summu no strādājošo algām; bija arī labprātīgi ziedojumi. Vidēji ziedojuma lielums bijis aptuveni vienas darba dienas algas apmērā, kas parasti bijis līdz pieciem rubļiem.
Pieminekļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecas zvaigznes – piecu kara gadu simbols.
Skulptūras tika atlietas bronzā, obelisks darināts no dzelzsbetona, aplikts ar Sāmsalas dolomītu, zvaigznes veidotas no bronzas. Postaments apdarināts ar Sāmsalas dolomītu un granīta plāksnēm.
Kompleksa baseins ir 1,3 hektārus liels.
“Pēc autoru ieceres, obelisks ir daudznozīmīgs objekts – tas ir pēdējais sprādziens, salūts, vārpa, uzvaras ērģeles, sociālisma triumfs; vairums šo nozīmju ir nenolasāmas. [..]
Kopumā piemineklis apliecina vēlā padomju okupācijas perioda ideoloģiskajai mākslai piemītošo saturisko tukšvārdību, pašmērķīgo patētiku, ko mēģināja kompensēt ar lokālai videi lieliem izmēriem un potenciālu iespēju pie tā organizēt rituālus un ceremonijas,” Nacionālajā enciklopēdijā raksta Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Laila Bremša.
Reklāma
Reklāma
1997. gads
Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju “Pērkoņkrusta” dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.
9. maijs
Pieminekli politiskiem mērķiem un krievu kopienas saliedēšanai sāk vairāk izmantot kopš 2000. gada 9. maija. No kritušo pieminēšanas 9. maijs un pulcēšanās pie pieminekļa kļūst par bijušo padomju pilsoņu/krievu kopienas apvienošanas mehānismu.
Sabiedrības pētnieki norādījuši uz Krievijas Federācijas ģeopolitisko interešu klātbūtni, jo kopš 2000. gada Krievijas vēstures politikā tiek uzsvērta Otrā pasaules kara uzvaras nozīme krievu nacionālās identitātes strukturēšanā.
2022. gads
2022. gadā naktī uz 25. februāri Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās. Kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.
12. maijā Saeima ar likuma grozījumiem atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. 13. maijā Rīgas dome atbalstīja pieminekļa nojaukšanu.
22. augustā sāka pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošanu.
23. augustā sākās pieminekļa postamenta demontāžas darbi, demontētas karavīru statujas.
24. augustā nojaukta sievietes tēla statuja.
Saskaņā ar likumu, piemineklim jābūt nojauktam līdz 15. novembrim.
Dati: Nacionālā enciklopēdija, Rīgas dome, arhīva materiāli
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
