Piemiņa tiem, kuri ziedojuši savu ķermeni 2
Rīgā, Mārtiņa kapos, izveidota īpaša piemiņas vieta tiem cilvēkiem, kuri savu ķermeni ir ziedojuši medicīnai un zinātnei Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) anatomikumā.
Pagājušās nedēļas nogalē Mārtiņa baznīcā notika RSU rīkotais piemiņas brīdis, bet pēc tam Mārtiņa kapos (netālu no Slokas un Krēslas ielas krustojuma) – pīšļu apglabāšanas ceremonija, kurā piedalījās katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu garīdznieki. Zemē tika guldītas astoņas urnas ar 29 cilvēku pīšļiem (gan vēl no padomju laikiem, gan pēdējos gados kremēti). Garīdznieki un RSU pārstāvji izteica pateicību tiem cilvēkiem, kas veltījuši sevi zinātnei, medicīnas studijām, jo tas darīts svēta mērķa vārdā – dzīvības glābšanai, “lai tās slimības, kas bija nāvējošas, kļūtu par ārstējamām”.
RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore profesore Māra Pilmane minēja, ka šis ir unikāls notikums: “Šādi dievkalpojumi un bēres ir reta parādība, mēs esam pirmie, kas tādas rīko Baltijas reģionā un daļēji arī visā Eiropā. Desmit gadus cīnījāmies par vietu kapsētā, kamēr ar tagadējā Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova gādību beidzot tādu esam ieguvuši Mārtiņa kapos.”
Agrāk – padomju laikā – kauli tikuši dedzināti un sadedzināto ķermeņu pelni un atliekas apraktas turpat anatomikuma dārzā, tagad tiem būs piemērota vieta kapsētā. M. Pilmane piebilst, ka šāda pīšļu apbedīšana Mārtiņa kapos varētu notikt reizi piecpadsmit gados.
Vairākās ar medicīnu saistītās Eiropas augstskolās tradicionāli notiek aizlūgumi, kuros tiek sacīti pateicības vārdi cilvēkiem, kas sevi ziedojuši zinātnei, bet dažādu iemeslu dēļ viņu mūža ritējuma loks simboliski nav noslēdzies. 2002. gadā RSU kļuva par pirmo augstskolu Baltijas valstīs, kas aizsāka Pateicības dievkalpojumu tradīciju.
M. Pilmane ar vislielāko cieņu runā par cilvēkiem, kuri savu ķermeni pēc nāves novēlējuši medicīnai, un izsaka pateicību. “Un lai viņiem vēl ilgs mūžs! Bet preparēšana ir absolūti nepieciešama topoša ārsta apmācības ciklā, jo katrs cilvēks ir individuāls, neatkārtojams un tikai plastmasas modeļi šādu pilnīgu informāciju par cilvēka unikalitāti nesniedz! Turklāt pasaules vadošās modernās augstskolas jau atklāti Pasaules anatomu asociāciju federācijas kongresā ir atzinušas, ka ir laiks atgriezties pie preparēšanas medicīnas studentu apmācībā.”
Anatomikumā patlaban ir 24 mirušo ķermeņi, kurus izmanto mācību un zinātnes vajadzībām. Pēc noteikta laika, kad ķermeni beidz preparēt, tas tiek kremēts.
Lai atļautu vai aizliegtu izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, cilvēkam ir jāuzraksta iesniegums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Ziņas par šo atļauju vai aizliegumu tiek uzkrātas Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt šīs ziņas PMLP pēc rakstiska pieprasījuma izsniedz ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm, kurām ir tiesības nodarboties ar dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu un izmantošanu.
PMLP informē, ka kopumā šo iespēju atļaut vai aizliegt izmantot ķermeni, audus vai orgānus pēc nāves laika periodā no 2002. līdz 2013. gadam ir izmantojuši 1165 personas, no kurām 445 devušas atļauju, savukārt 720 – aizliegumu. Statistika par pagājušo gadu liecina, ka iesniegumu ar atļauju izmantot savu ķermeni mēnesī uzraksta 2 – 10 cilvēki (kopā no janvāra līdz novembrim – 57). Līdz šim, runājot par šo aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, galvenokārt sabiedrībā tika pieņemts, ka tādējādi tiek novēlēts kāda cilvēka glābšanai nepieciešams orgāns (piemēram, nieres transplantācijai). Tomēr iesniegums tikai paredz iespēju izvēli “atļaut” vai “aizliegt”, nevis izvēli – “ķermeni” vai “orgānus”. Tātad, ja persona iesniegumā raksta, ka atļauj, tad tas nozīmē, ka ļauj izmantot visu savu ķermeni. Pārsvarā sevi anatomikumam novēlot vientuļi cilvēki, kam nav piederīgo. Bet, ja piederīgie ir, vai tas nozīmē, ka kādu var sagaidīt nepatīkams pārsteigums, proti, visas mirstīgās atliekas nonāk mediķiem un tuviniekiem nepaliek nekā ko apbedīt? M. Pilmane piekrīt, ka iesnieguma forma nav līdz galam korekta, jo, piemēram, Zviedrijā esot detalizētāka forma. Tomēr Veselības ministrijas pārstāvji uzsver, ka minētā atļauja nenozīmē, ka persona noteikti kļūs par donoru vai viņa ķermenis pēc nāves tiks izmantots zinātnei. Tā ir atļauja, ka noteiktos apstākļos personas orgāni vai ķermenis var tikt izmantoti citu cilvēku dzīvības glābšanai. Un tas nenozīmē, ka piederīgajiem nebūs iespējams pēc tam apbedīt savu tuvinieku – viss atkarīgs no palicēju vēlmes.
Bet jebkurā gadījumā – katrs, kurš zina, ka viņa tuvinieks ir ziedojis sevi medicīnas zinātnei, tagad varēs apmeklēt īpašo piemiņas vietu Mārtiņa kapos. Pēc kāda gada te varētu būt arī īpašs piemineklis, uz kura nebūs mirušo cilvēku vārdi, bet tikai teksts: “Mūžīgu mieru dāvā viņiem, Kungs, un mūžīga gaisma lai plūst pār tiem!”
