Piemin Ziemas kara “brīnumu” 0
Bez parādēm un pompozām ceremonijām, bet ar vairākiem svinīgiem piemiņas pasākumiem aizvadītās nedēļas beigās Somija atzīmēja 80. gadskārtu kopš 1939. gada 30. novembrī PSRS bez kara pieteikuma uzbruka Somijai un sākās Ziemas karš, kura gaitā Somija nosargāja savu neatkarību, kaut bija spiesta atteikties no plašām teritorijām.
Oficiālās valsts amatpersonas savās uzrunās sargājās nosaukt vārdā uzbrucējus, tā vietā akcentējot somu karavīru varonību, kara nežēlību un zaudējumus, godinot veterānus un uzsverot, ka Ziemas karš solidarizējis līdz tam 1918. gada Pilsoņu kara dēļ visai sašķelto somu nāciju.
Tāpat tika atgādināts, ka Somija kā valsts spēja piecelties no kara drupām, izveidojot labklājības valsti – “labāko sabiedrību pasaulē”.
Centrālais piemiņas pasākums aizvadītajā sestdienā notika pie Ziemas kara memoriāla Kasarmitori (Kazarmu tirgus) laukumā Helsinkos, kur ar uzrunām uzstājās Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjers Anti Rinne. Tur pulcējās kara veterāni un viņu radinieki. Ceremonijā tāpat piedalījās Somijas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Tūla Hātainena, aizsardzības ministrs Anti Kaikonens. Helsinku pilsētas mērs Jans Vapāvuori, kā arī veterānu organizāciju pārstāvji, Somijas aizsardzības spēku karavīru godasardzes grupa, militārais orķestris un vīru koris.
Tika iedegtas 105 baltas sveces – par katru kara dienu viena. Somijas mediji atzīmē, ka pieminēti un godināti ne vien somu karotāji un tie, kas strādāja aizmugurē, bet arī brīvprātīgie no citām valstīm, kas iesaistījās karā Somijas pusē – pārsvarā brīvprātīgie toreiz nāca no Zviedrijas un citām ziemeļvalstīm, taču bija arī somi no ASV.
Tāpat tiek atgādināts par ārvalstu organizācijām, kas sniedza palīdzību Somijai.
“Mēs neizbēgami drīzumā nonāksim jaunā ērā, kad tie, kuri paši pārdzīvoja Ziemas karu, dzīvos tikai mūsu atmiņās. Taču tas nenozīmē, ka mazināsies šīs pieredzes nozīmīgums. Kara pieminēšana nenozīmē tā idealizāciju. Ziemas karš bija brutāls un briesmīgs. Daudzi ziedoja savu dzīvību vai tika sakropļoti, lai Somija varētu dzīvot. Ziemas kara kaujas bija varonīgas vēstures lappuse, kas ļāva Somijai radīt citu stāstu: stāstu par valsti, kas saglabāja savas demokrātiskās institūcijas pat kara laikā un spēja pati sevi atjaunot. Likuma varā balstītas labklājības valsts pastāvēšana ir tiešs pierādījums šai spējai atjaunoties,” atzīmēja prezidents Nīniste.
Tikmēr valdības vadītājs no Sociāldemokrātiskās partijas Anti Rinne savā vēstījumā uzsvēra, ka Ziemas karš bijis “brīnums” – somu drošsirdības un dzimtenes mīlestības brīnums:
“To veidoja [somu] spējas pārvarēt bailes situācijās, ko citi uzskatīja par neiespējamu. Tajā pašā laikā [šo uzvaras brīnumu] veidoja neizmērojamas bēdas, ciešanas un zaudējumi. (..) Pārāk daudzām mātēm un tēviem nācās apraudāt savus dēlus, kas nogrima zemē. Pārāk daudz tēvu nekad neatgriezās mājās.”
Premjers Rinne tāpat pauda savu visdziļāko cieņu kara veterāniem: “Pateicoties viņu pašaizliedzībai un dzimtenes mīlestībai, mēs varējām izaugt brīvā un neatkarīgā valstī un izveidot labāko sabiedrību pasaulē. Upuri un kritušie nekad netiks aizmirsti. Dēļ viņu spējām uzupurēties mēs pēc sešām dienām (6. decembrī) varēsim atzīmēt Somijas Neatkarības dienu.”
Piemiņas dienas rītā, vēl pirms svinīgā brīža, Helsinku centrā notika vainagu nolikšana Helsinku Hietaniemi kapsētas brāļu kapos.
Tur apbedīti somu karavīri, kas krita gan Ziemas karā, gan sekojošajos Otrā pasaules kara gados. Kapu lauka centrā atrodas Nezināmā karavīra kaps un Somijas armijas pavēlnieka, Ziemas kara varoņa maršala Gustava Mannerheima kaps. Vēl viens oficiāls piemiņas brīdis tika noturēts pie “Karēlijas pieminekļa” līdzās karavīru brāļu kapiem un Somijas Kara akadēmijai valsts austrumu pilsētā Lapenrantā.
Šo pasākumu organizēja “Karēļu savienība”, kurā apvienojušies tie ļaudis un viņu pēcnācēji, kam pēc Ziemas kara beigām 1940. gadā nācās pamest savas mājas Austrumkarēlijā, jo šo teritoriju pievienoja PSRS. Toreiz bēgļu gaitās devās 442 tūkstoši šīs zemes iedzīvotāju. Kā runātājs Lapenrantā uzstājās Somijas armijas komandieris ģenerālis Timo Kivinens.
Somijas sabiedrībā šobrīd ir ap 1000 Ziemas kara veterānu, par kuru interesēm un sociālo aizsardzību rūpējas trīs veterānu organizācijas. Ne visi no šiem cilvēkiem karoja frontē, jo veterānu statuss pienākas arī tiem, kas kara dienās bija 10–12 gadus veci skolēni, bet iesaistījās dažādos aizmugures dienestos. Veterānu organizācijas par vienu no saviem uzdevumiem uzskata jaunatnes izglītošanu, patriotisko audzināšanu.
“Mums pēc iespējas vairāk jārunā par šī kara tradīcijām, jo nevēlamies, lai izveidotos jebkāda veida pārrāvums,” Somijas medijiem norādījis Militāro veterānu fonda vadītājs Sakari Martimo, bijušais armijas virsnieks, kurš gan pats nav no Ziemas kara veterānu vidus. Arī Martimo uzsvēris, ka toreiz notikušais bijis brīnums: “Lai arī mēs patiesi bijām nabagi un arī mūsu armija bija ļoti nabadzīgi apgādāta, mēs spējām atsist uzbrucēju. Tas ir tas, ko mēs saucam par Ziemas kara brīnumu.”
