Eiropa piemin Otrā pasaules kara upurus 1
Vakar un šodien Polijas ostas pilsētā Gdaņskā norisinās Otrā pasaules kara beigu atceres pasākumi, kurus apmeklē arī vairāku valstu vadītāji. Šajās dienās Gdaņskā notiek arī vēstures jautājumiem veltīta plaša konference, kurā piedalās starptautiski atzīti vēsturnieki, tostarp Timotijs Snaiders un Normans Deiviss. Tikmēr Krievijas galvaspilsētā Maskavā vakar tika veikti pēdējie priekšdarbi pirms tā dēvētās uzvaras dienas parādes Sarkanajā laukumā, kuras laikā līdzās Krievijas augstākajām amatpersonām nestāvēs nevienas Eiropas valsts līderis.
Polijā piemin kara upurus
Nedēļās nogalē intervijā laikrakstam “Gazeta Wyborcza” Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis uzsvēra, ka Otrā pasaules kara beigas neatnesa brīvību Austrumeiropas valstīm, kuras pret savu gribu tika iekļautas Padomju Savienības sastāvā. Kā liecina Komorovska administrācijas izplatītā informācija, Polijas organizētajā kara beigu piemiņas ceremonijā vakar piedalījās vairāku valstu – Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Rumānijas un Ukrainas – prezidenti. Ziņu aģentūra “AFP” informē, ka Franciju Gdaņskā notikušajā ceremonijā pārstāvēja aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns, bet Vāciju – bijušais prezidents Horsts Kēlers. No Latvijas uz kara beigu piemiņas pasākumiem ieradās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Polijas prezidents Komorovskis uzsvēris, ka vēlas, lai Gdaņskas pasākumu dalībnieki atcerētos trīs gadadienas – 70 gadus kopš nacistiskās Vācijas sagrāves, 70 gadus kopš Jaltas konferences, kurā padomju tirānam Josifam Staļinam tika atdota liela daļa Eiropas, un 25 gadus kopš komunisma krišanas. “Došos turp, jo tieši tur sākās karš, kuru mums nav tiesību aizmirst,” sarunā ar Polijas ziņu aģentūru “PAP” sacīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. “70 gadus vēlāk miers un stabilitāte Eiropā atkal ir apdraudēti. Šobrīd Ukrainas austrumos tiek nogalināti cilvēki, bet ciniski okupētās Krimas karogs būs redzams parādē Maskavā. Mēs nedrīkstam padoties agresora šantāžai, kurš, dēvējot sevi par uzvarētāju un Eiropas atbrīvotāju, sācis jaunu karu pret neatkarīgu valsti.”
Polijas organizētie pasākumi izpelnījušies Maskavas nosodījumu. Kremlis satraucas, ka šie pasākumi varētu konkurēt ar Sarkanajā laukumā notiekošo militārās tehnikas parādi. Turklāt daudzi līderi noraidījuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūgumus apmeklēt šo tā sauktās uzvaras dienas parādi. Pirms dažām dienām par neierašanos Maskavā paziņoja arī Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns, kuru Maskava cerēja sagaidīt. Tiesa, klāt būs Ķīnas, Ēģiptes un Kubas prezidenti Sji Dziņpins, Abdelfatahs al Sisi un Rauls Kastro, kā arī Francijas un Serbijas ārlietu ministri Lorāns Fabiuss un Ivica Dačičs. Kopā Maskavā būs pārstāvētas vairāk nekā 20 valstis, bet līdzās Krievijas karavīriem parādē soļos arī Serbijas karavīri, ziņo interneta vietne “EurActiv.com”. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēs Maskavu dienu pēc parādes – 10. maijā. Viņai paredzēta divpusējā tikšanās ar Putinu, kuras laikā valstu līderi gatavojas pārrunāt situāciju Ukrainā, informē ziņu aģentūra “Reuters”.
