Piemin drūmu gadskārtu Polijas vēsturē 8
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā situācija Polijā bija dramatiska, valsts bija par matu no Maskavas iebrukuma (kā Čehoslovākijā 1968. gadā). Ģenerāļa Jaruzeļska 1981. gada 13. decembrī ieviestais karastāvoklis formāli aizturēja Maskavas iebrukumu, taču ne poļu vēlmi atbrīvoties no Kremļa kundzības.
1989. gada augustā, vēl pirms Berlīnes mūra krišanas tā paša gada novembrī, pēc pirmajām daļēji brīvajām vēlēšanām Austrumu blokā pie varas nāca valdība, ko vadīja Tadeušs Mazoveckis, rets goda vīrs pasaules politikā, kurš izveda valsti no padomju purva, bet pēc dažiem gadiem atkāpās, redzot, ka brīvības augļus piesavinās bezgoži un korumpanti un viņš to nespēj novērst. Poļu tauta nevardarbīgi turpināja cīņu par neatkarību, kas vainagojās ar uzvaru 1989. gadā.
Polijas sabiedrība un politiķi ir sašķelti
Pieminot dramatiskos notikumus pirms 40 gadiem, Polijas prezidents Andžejs Duda piedalās vairākos piemiņas pasākumos. Par Polijas sabiedrības un politiķu sašķeltību pagātnes notikumu vērtējumā un mūsdienu politiskajās norisēs liecina fakts, ka dažādas ievirzes politiskie spēki piedalās atsevišķos piemiņas pasākumos, no kuriem daudzus rīko Nacionālās piemiņas institūts.
Valsts galva godinās Kornela Moravecka, arodbiedrību apvienības “Karojošā Solidaritāte”, kas atšķēlās no Leha Valensas vadītās organizācijas, dibinātāja, piemiņu un atklās piemiņas plāksni, kas veltīta “Visiem nezināmajiem varoņiem, kuri laikposmā no 1981. līdz 1989. gadam ziedoja savu brīvību un pat dzīvību cīņā par arodbiedrību apvienības “Solidaritāte” idejām un neatkarīgu Polijas Republiku”.
Kornels Moraveckis ir pašreizējā Polijas premjerministra Mateuša Moravecka tēvs. Prezidents Duda noliks ziedus pie jaunā poļu dzejnieka Gžegoža Pžemika kapa, kuru nogalināja komunistu režīma policija. Tā bija viena no daudzajām politiski motivētajām slepkavībām, no kurām apzinātas aptuveni simts, ko pret demokrātisko opozīciju izdarīja Polijas režīms karastāvokļa apstākļos.
Polijas prezidents iedegs “Brīvības gaismu” maršala Jozefa Pilsudska laukumā Varšavā un uzrunās Polijas pilsoņus.
Polijas Nacionālās piemiņas institūts saistībā ar 40. gadskārtu kopš karastāvokļa ieviešanas paredzējis konferences, izstādes, koncertus un lekcijas. Tiks oficiāli publiskota datu bāze par pilsoņiem, kas tika aizturēti pēc karastāvokļa ieviešanas, ziņo aģentūra PAP.
Dienu pirms karastāvokļa oficiālās izziņošanas tika aizturēti aptuveni pieci tūkstoši opozīcijas un kustības “Solidaritāte” aktīvistu. Iedzīvotāju iebaidīšanai ielās tika izvesti 70 000 karavīru, 30 000 policistu, tūkstošiem tanku un bruņu automobiļu. Ģenerālis Voicehs Jaruzelskis uzskatīja, ka, neieviešot valstī karastāvokli, Maskavas iebrukums valstī ir neizbēgams.
Aktīvu pretestību karastāvokļa ieviešanai izrādīja Gdaņskas un Ščecinas kuģu būves rūpnīcu un Katovices tēraudlietuves un ogļu šahtu strādnieki. Rietumi nosodīja karastāvokļa ieviešanu, taču aprobežojās ar sankciju ieviešanu pret Jaruzeļska režīmu, kam sekoja sankcijas pret Padomju Savienību. Karastāvoklis oficiāli tika apturēts 1982. gada 18. decembrī, taču ilga līdz 1983. gada jūlijam. Karastāvokļa upuru piemiņas diena Polijā ar Sejma lēmumu tika iedibināta 2002. gadā.
Pilsoniskā sabiedrība iestājas par likuma varu
Desmit Polijas opozīcijas partijas un septiņas sabiedriskās organizācijas decembra sākumā parakstīja vienošanos par spēku apvienošanu, lai cīnītos par likuma varas atjaunošanu valstī un palīdzētu atrisināt Polijas ieilgušo juridisko strīdu ar ES iestādēm.
Polijas valdības un ES iestāžu attiecību normalizācija dotu iespēju atcelt Polijai uzlikto soda naudu un saņemt no ES Nacionālās atgūšanās un rekonstrukcijas plānā paredzēto naudu vairāku desmitu miljardu eiro apmērā. Kopš 3. novembra Polijai jāmaksā soda nauda viens miljons eiro dienā, jo nav veikti pasākumi, lai atceltu nelikumīgi izveidoto Augstākās tiesas disciplināro palātu, lēmusi ES Tiesa. Pilsonisko organizāciju pārstāvji ir izteikušies nepiekāpīgāk par politisko partiju biedriem, uzskatot, ka ES finansējumu nevar saņemt valsts, kas pārkāpj likuma varu.
Polijas pilsoņi tikai šogad jau septiņas reizes pulcējušies pie Augstākās tiesas ēkas, pieprasot ievērot likuma varu un saglabāt tiesu varas neatkarību. Demokrātiskās opozīcijas pārstāvji, kuru vidū ir pazīstami juristi, ir paziņojuši par darba grupas izveidošanu, kas izstrādās likumprojektu, lai novērstu kaitējumu, kas nodarīts likuma varai Polijā kopš 2015. gada, kad pie varas nāca partija “Likums un taisnīgums”.
Likumprojektu paredzēts iesniegt parlamenta komitejām. Likumprojektā iekļauto priekšlikumu noraidīšana nozīmētu, ka valdošās partijas “Likums un taisnīgums” politiķi nevēlas, lai Polijas pilsoņi gūtu labumu no ES finansējuma, atzīmē laikraksts “Wyborcza”.
