Piemaskavā atklāj VIP kapsētu 0
Jūnija beigās Maskavas piepilsētā Mitiščos tika atklāta Federālā militārā memoriālā kapsēta, kurā paredzēts apbedīt Krievijas militārās un politiskās vadības pārstāvjus.
Grib pārspēt Ārlingtonu
“Federālās militārās kapsētas unikalitāte ir ne tikai tās mērogā, bet arī tāpēc, ka tai jākļūst par vietu, kur tiks saglabāta piemiņa par mūsu valsts izciliem pilsoņiem, kam ir īpaši nopelni tēvzemes priekšā,” atklājot kapsētu, teica Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, ziņo aģentūra “RIA Novosti”. Pēc viņa vārdiem, kapsētas projektēšanā un veidošanā piedalījās visaug-stākā līmeņa profesionāļi, kuru darbs bija vērsts cēlas idejas īstenošanai – izveidot memoriālu, kas būtu vispārnacionāla lepnuma simbols visām Krievijas tautām. Projekta arhitekts Sergejs Gorjajevs apgalvo, ka tam neesot analoga, lai gan ideja nav jauna.
Federālā memoriālā kapsēta būšot iespaidīgāka nekā Ārlingtonas Nacionālā kapsēta Vašingtonas tuvumā, kur 255 hektāros apbedīti vai pārapbedīti dažādos karos kritušie amerikāņu karavīri. Te atdusas arī no slepkavas lodes kritušais ASV 35. prezidents Džons Kenedijs un viņa brālis Roberts.
Mitišču memoriāo kapsētu veido divas daļas – “Mirušo pilsēta” un “Dzīvo pilsēta” , ko savieno pāreja ” Atmiņas tilts” .
Kapsēta elitei
Ideju par memoriālās kapsētas veidošanu izteica Krievijas pirmais prezidents Boriss Jeļcins, kurš aizgāja viņsaulē 2007. gadā pirms tās izveidošanas un apbedīts Novodevičjes kapsētā. Krievijas plašsaziņas līdzekļi atzīmē, ka memoriālās kapsētas veidošana ir krietni ievilkusies – prezidenta dekrēts par tās izveidošanu tika pieņemts vēl 2001. gadā, sākotnēji to bija paredzēts atklāt uz 2010. gada 9. maiju, bet finanšu trūkuma dēļ šis datums vairākas reizes tika pārcelts. Memoriālā kompleksa izveidošana izmaksāja četrus miljardus rubļu. Kapsētas platība ir 55 hektāri un tajā paredzēti 30 000 apbedījumu. Memoriālā uzcelti slavas obeliski, piemiņas arka, mūžīgās uguns komplekss un monuments “Sēras”.
Ar valdības lēmumu kapsētā paredzēts apglabāt bijušās PSRS un Krievijas prezidentus (nav zināms, vai saņemta viņu piekrišana), valdības vadītājus un ministrus, maršalus un armijas ģenerāļus, Padomju Savienības un Krievijas varoņus, kā arī citus pilsoņus pēc prezidenta vai valdības lēmuma.
Piemaskavā jau izveidojušies vairāki savrupnamu ciemati, kas pieder augstām amatpersonām, izklaides jomas slavenībām un vienkārši naudasmaisiem. Tagad viņiem būs arī sava elitāra kapsēta, raksta izdevums “Sobesedņik”. Apbūves zemes cena šajos ciematos ir ļoti augsta, un tagad Borodinas ciemā divu metru dziļumā būs vēl augstāka, jo tur atrodas prestižā kapsēta. Jūnija beigās atvērta, Federālā militārā memoriālā kapsēta tika slēgta tūlīt pēc atklāšanas ceremonijas, jo celtniecības darbi vēl nav pabeigti.
Kapsētai nav vietas Sarkanajā laukumā
Interneta vietne “vesti.ru” ziņo, ka visi apbedījumi no Sarkanā laukuma varētu tikt pārvietoti uz federālo kapsētu Mitiščos. Kremļa sienā iemūrētās urnas ar pīšļiem plānots pārvietot uz īpašu panteonu kolumbāriju, kurā ir 150 sarkana granīta nišas. Intervijā aģentūrai “Interfax” projekta līdzautors Gorjajevs uzsvēris, ka panteona kolumbārija siena atgādina Kremļa sienu. Galīgais lēmums par apbedījumu pārvietošanu jāpieņem valsts vadībai, bet vēsturnieki jau brīdinājuši, ka šis jautājums var sašķelt sabiedrību un vairot politisko spriedzi. Krievijas prezidenta runasvīrs apgalvo, ka neko nezina par Kremļa sienas apbedījumu pārvietošanas plānu. Taču šādas iespējas apspriešana Krievijas sabiedrībā turpinās. “Kapsētai Sarkanajā laukumā ir nepiemērota vieta,” uzskata organizācijas “Memoriāls” vadītājs Arsēnijs Roginskis.
Viņaprāt, nekropoles pārvietošana uz Federālo militāro memoriālo kapsētu ir labākais risinājums šai problēmai. “Pirmām kārtām, neatkarīgi no problēmas vispārējā risinājuma no Sarkanā laukuma jāaizvāc ar masu teroru saistīto cilvēku apbedījumi – Staļina, Višinska un citu,” uzskata Roginskis.
Jau agrāk priekšlikumu pārvietot apbedījumus no Kremļa sienas uz Federālo kapsētu Mitiščos izteikusi Krievijas Liberāldemokrātiskā partija. Pret šo priekšlikumu asi iebilst Krievijas Komunistiskās partijas pārstāvji, kas liberāldemokrātus nodēvējuši par zārku racējiem un aicinājumu pārvietot apbedījumus no Kremļa sienas – par svētā memoriāla zaimošanu. Pret nekropoles pārvietošanu no Kremļa sienas iestājas pasaules pirmā kosmonauta Jurija Gagarina meita Jeļena Gagarina, kas ir Kremļa muzeju direktore. Pie Kremļa sienas apbedīti 116 cilvēki (vairākums kremēti), viņu vidū ir karavadoņi, kosmonauti, komunistiskās partijas funkcionāri. Pēdējais valstsvīrs, kas 1984. gadā tika apbedīts pie Kremļa sienas, bija bijušais PSRS aizsardzības ministrs maršals Dmitrijs Ustinovs, atzīmē ”vesti.ru”. Pirmais apbedījums Federālajā kapsētā Mitiščos tika veikts jūnijā, simboliski pārapbedot nezināma karavīra pīšļus, kas atrasti Smoļenskas apgabalā pie Jeļņas. Krievijas mediji atzīmē, ka citi apbedāmie Mitišču memoriālā būs ļoti pazīstami.
