Olafs Zvejnieks: Gribēja kā labāk, bet… 0
Cenšoties piešķirt vismaz kaut kādu impulsu eirozonas ekonomiskajai izaugsmei, kas pēdējos mēnešos kustas uz priekšu, izsakoties Džeroma K. Džeroma vārdiem, “mundrā katafalka tempā”, Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņēmusi zīmīgu lēmumu – noteikt noguldījumam uz nakti negatīvu procentu likmi: -0,5% apmērā.
Piemaksās, lai aizņemtos
Citiem vārdiem sakot – ECB gatava papildus piemaksāt, ja kāds ir gatavs aizņemties naudu. Tā kā ECB klienti var būt tikai bankas, tad tām paveras iespējas iegūt lētākus kredītresursus, kas teorētiski varētu transformēties lētākos kredītos uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Jāpiebilst, ka eirozonas galvenā banka arī paziņojusi, ka “ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī tik ilgi, kamēr redzējums par inflāciju nākotnē tuvosies līmenim, kas ir tuvu, bet zem 2%…”.
Reakcija uz šo ECB lēmumu ir ļoti dažāda. Finanšu tirgi ir izteikti pauduši gaidas pēc efektīva centrālās bankas soļa, kas atjaunotu ticību turpmākajai izaugsmei, bet, piemēram Vācijas Bundesbankas prezidents Jenss Veidemans ir paziņojis, ka eirozonai monetārie stimuli pašreiz nav vajadzīgi, jo deflācija tai nedraud, līdzīgas domas paudis arī Nīderlandes Centrālās bankas vadītājs.
Lietas būtība gan ir tajā, ka ECB nav normāla centrālā banka – tā ir valstu, ja tā var teikt, konfederācijas banka un to plosa iekšējas pretrunas, kas izpaužas kā novēlota rīcība un pussoļi. Vācijā inflācija ir 1,5% un tai tiešām nedraud deflācija, toties Francijā un Itālijā tā ir tuvu 0,6%, un viens ekonomisks satricinājums var šīs valstis iespiest deflācijas zonā ar visām tās postošajām sekām.
Vai netrāpīs komercbankām
Taču visvairāk ECB lēmums tiek kritizēts saistībā ar iespējamo negatīvo ietekmi uz komercbankām. Proti, pazeminoties cenai, par kādu komercbankas iegūst naudas resursus no centrālajām bankām, tām būtu jāpazemina arī aizdevumu likmes uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Taču problēma slēpjas tajā, ka banku ienesīgums eirozonā jau tagad ir ārkārtīgi zems, jo Eiropa ir “pārbankota”. Un, jo vairāk palēninās eirozonas ekonomika, jo vairāk pieaug spiediens uz banku pelnītspēju.
Tas savukārt liek ekonomikas apskatniekiem izteikt aizdomas, ka starp pašu banku veikto aktīvu novērtējumu un to reālo tirgus vērtību pastāv būtiska atšķirība – jau pērn tika izteiktas aizdomas, ka banku aktīvu tirgus vērtība ir tikai 40 līdz 60% robežās no bilances vērtības.
Vēl tālāks spiediens uz banku ienesīgumu var radīt turpmāku aktīvu vērtības samazinājumu un aizdomas, ka jau tuvākajā laikā valdībām nāksies kādu no tām glābt. Kā labi atceramies no “Parex” bankas piemēra, tikai aizdomu ēna par to spēj burtiski satricināt banku tirgu.
Tādēļ Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja Mario Dragi, kura laiks šajā amatā drīz beigsies, pēdējos lēmumus ekonomisti vērtē pretrunīgi – atzīst, ka tie ir labi domāti, tomēr norāda uz riskiem un dēvē tos par “Dragi bīstamajām atvadām”.
