Ivara Punnenova kļūšanā par vārstsargu nozīmīga loma bijusi kādam viņa kolēģim 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ivara Punnenova kļūšanā par hokeja vārtsargu nozīmīga loma bijusi trīs gadus vecākajam kolēģim Jānim Kalniņam.
Ivars Punnenovs (26) vakar pret Itāliju aizvadīja pirmo pilno spēli pasaules čempionātos, palīdzot Latvijas izlasei izcīnīt uzvaru ar 3:0.
“Ivars hokejā sāka trenēties sešu gadu vecumā, Ģirta Ūdra audzēkņi laukumu dalīja uz pusēm ar Ginta Bisenieka grupu, kurā bija trīs gadus vecāki puiši, tostarp Jānis Kalniņš. Ģērbtuve viena, nezinu, kā, bet Ivars pielīmējās pie Janča – visu laiku ģērbās blakus Jānim, acīs skatījās tikai Jānim,” “Latvijas Avīzei” atminas Ivara tēvs Arnis.
“Pirmajos gados bērniem laukumā nebija pozīcijas, bet, tiklīdz vajadzēja izvēlēties, tā – tikai vārtos! Treneris Ģirts Ūdris iedeva Artūra Irbes atvestos kājsargus, paņēmām uz mājām. Ivars pirmās naktis gulēja ar kājsargiem. Es gribēju, lai dēls met ripas, centos dabūt no vārtiem prom, bet nesanāca. Jānis nospēlēja nozīmīgu lomu Ivara dzīvē, profesijas izvēlē. Pēc tam ilgu laiku nebija tikušies, līdz 2017. gadam, kad abi bija izlasē pasaules čempionātā. Toreiz teicu Jānim – tu esi viņa krusttēvs. Sirsnīgi pasmējās. Varbūt vēstures dēļ viņiem tagad ir ļoti labas attiecības, nejūt konkurenci. Jānis arī ir ļoti nosvērts, tāpēc abiem sader.”
Šis ir otrais gads, kad viņi ir Latvijas izlases sastāvā pasaules čempionātā.
Ivars Punnenovs kopš 15 gadu vecuma hokeju spēlē Šveicē. Latvijā vārtsargi daudz mācās pašmācības ceļā, bet treneris Ģirts Ūdris daudz iedevis morālajā ziņā – ka jātrenējas, jāmācās, jābūt labam cilvēkam, disciplinētam. Ivars bijis ļoti dzīvs bērns, enerģijas pārpārēm un līdztekus hokejam atlika laiks arī nerātnībām.
“Ar treneri saskaņojām darbības, lai dabūtu rāmjos. Ģirts ir ļoti labs psihologs, lielisks cilvēks un bija viņam kā otrais tēvs,” atzīst Arnis Punnenovs.
“Aizbraucis uz Šveici, Ivars kļuva mierīgāks. Mācījās attālināti Latvijā, kad atbrauca pēc sezonas, teicu – ja skolu nepabeigsi, uz Šveici atpakaļ nedosies, gājām pie privātskolotājiem, un viņam bija baigā motivācija – zināja, ka nepalaidīs, ja skola buksēs. Viņš dikti uz turieni gribēja, Šveicē arī bija jāsāk strādāt. Latvijas dīķī bija labākais, bet tur jau bija ezers un redzēja, ka nepietiek tikai ar talantu, jāsāk vairāk kustēties, vingrot.”
Ivara un sievas Sindijas dēlam Trevoram pagājušajā nedēļā apritēja divi gadi, esot vēl aktīvāks puika nekā savulaik tētis.
