Dienas deva 1
“Lai smadzeņu un muskuļu optimālu darbību, ikdienā jāuzņem noteikts daudzums ogļhidrātu. Katram ogļhidrātam ir savs glikēmiskais indekss. Jo tas augstāks, jo ātrāk produkts tiek izmantots. Konfektei ir augsts glikēmiskais indekss, tāpēc tās iedarbību jūtam jau pēc pāris minūtēm – prāts kļūst gaišāks, pašsajūta uzlabojas,” spriež Edmunds Jansons.
Viegli asimilējamo (organismā viegli pārstrādājamo un uzņemamo) ogļhidrātu dienas deva ir 50 gramu, kas ir desmit tējkarotes vai trīs ēdamkarotes cukura. Izdzerot glāzi sulas, saņemam aptuveni 24 gramus cukura. Izdzerot divas glāzes sulas, par pārējiem saldumiem būtu jāaizmirst. Atlikušo dienas daļu vajadzētu pārtikt no saliktajiem ogļhidrātiem, kas ir pilngraudu produktos.
Lai uzturētu smadzeņu un muskuļu normālu darbību, dienā jāuzņem 380–400 gramu ogļhidrātu.
Pa kalniem un lejām
“Apēdot, piemēram, kartupeli, tas pamazām tiek sadalīts līdz glikozei, kas ir organisma degviela. Lai glikozi izmantotu, nepieciešams insulīns – aizkuņģa dziedzera hormons, kas glikozes molekulu palīdz ievadīt šūnā. Izsalkums liecina, ka organismā pietrūkst enerģijas un kurtuves ir tukšas. Ja ilgāku laiku netiek uzņemti ogļhidrāti, šūnas iet bojā. Bez ogļhidrātiem dzīvot nevar. Bada stāvoklī organisms izmanto aknās esošās glikogēna rezerves. Ar tām gan pietiek tikai vienai diennaktij,” paskaidro ārsts.
“Produkti ar augstu glikēmisko indeksu noder izsalkuma situācijās, brīdī pēc pārslodzes, treniņa vai nespēka gadījumā. Iedzerot saldu sulu vai apēdot konfekti, glikozes līmenis strauji pieaug un vienlaikus tiek izstrādāts insulīns. Glikozes pārpalikums iespējami ātri tiek izdalīts šūnām. Tomēr pēc ļoti augsta kāpuma ir zems kritums, par ko liecina izsalkums. Pēc saldumu ēšanas drīz vien atkal gribas kaut ko apēst, un organisms dzīvo kā pa kalniem un lejām. Lai enerģijas līmenis būtu stabils, jāuzņem vairāk salikto ogļhidrātu, kam ir zemāks glikēmiskais indekss, piemēram, pilngraudu produkti, dārzeņi, rieksti, ogas, augļi. Šādi produkti sadalās lēnāk, un vienmērīgāk tiek izmantota glikoze.”
Ja saldumu par daudz
Pārmērīga ogļhidrātu uzņemšana izraisa veselības problēmas. Neizmantotie ogļhidrāti tiek pārvērsti taukos. Kad rodas liekais svars, klāt arī slinkums un nevēlēšanās mainīt paradumus. Sākas sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, locītavu kaites. Dzīves kvalitāte un ilgums samazinās.
Ja ātri asimilējamus ogļhidrātus – konfektes un cepumus – uzņem lielā daudzumā, var rasties vielmaiņas traucējumi, imunitātes nomākums. Pastāv audzēja attīstības iespēja. Tāpēc cilvēkiem, kuriem jau attīstījusies kāda onkoloģiska slimība, neiesaka ēst saldumus, jo ļaundabīgās šūnas barojas no glikozes.
Saldumu ēšana, protams, pasliktina arī zobu stāvokli, jo mutē mainās skābuma līmenis.
Ar ko sākt
“Pārvarēt atkarību no saldumiem nebūt nav viegli,” uzskata Edmunds Jansons. “Radikāla atteikšanās no cukura cilvēkam var radīt stresu, tāpēc organismam ar pārmaiņām jāaprod pakāpeniski. Vispirms savu mājvietu vajadzētu atbrīvot no našķiem. Ja atvilktnē vai uz galda pa rokai nebūs gardumu, tos neēdīsim tik daudz. Tomēr nevajag obligāti atteikties, ja kāds pacienā ar konfekti, bet pašam tās pirkt un glabāt mājās nav vēlams.
Ja saldumus ļoti kārojas to garšas dēļ, ieteicams ēdienkartē lietot garšvielām bagātus produktus, piemēram, kanēli, kas sakairina garšas kārpiņas. Dažiem cilvēkiem saldumus nemaz negribas. Viņi ikdienā varbūt ēd kaut ko garšvielām bagātu, un neiroloģiskais kontakts starp smadzenēm un garšas kārpiņām tādējādi tiek aizpildīts.
Taču nevajadzētu izmantot mākslīgos saldinātājus, tie ir pat kaitīgāki par cukuru,” brīdina ārsts.
“Jāņem vērā laiks, kad saldumus ēd. No rīta, pirms dodas uz darbu, var atļauties kādu viegli asimilējamu ogļhidrātu, piemēram, arbūzu, dateles, sulu, brokastu pārslas, krekerus, cepumus. Pusdienlaikā jādomā par vidēja glikēmiskā līmeņa produktiem, piemēram, ananasiem, banāniem, rozīnēm, burkāniem, vīnogām. Vakarpusē ap pulksten sešiem varētu būt pēdējais brīdis, kad apēdam kaut ko saldu, piemēram, augli vai graudu batoniņu.”
