Pieļauj apkures tarifu izmaiņas arī sezonas laikā, jo ne visur izdevies nopirkt visu nepieciešamo kurināmo 61
Energoresursu augošo cenu dēļ Latvijas siltumapgādes uzņēmumi vēl pirms apkures sezonas ir palielinājuši siltuma tarifus, taču izmaiņas tarifos var tikt veiktas arī sezonas laikā, jo ne visiem siltumapgādes uzņēmumiem līgumus par dabasgāzes piegādi izdevies noslēgt līdz apkures sezonas beigām, sarunās ar uzņēmumiem Latgalē un Zemgalē, noskaidroja aģentūra LETA.
Ja siltumenerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi tiek apstiprināti tabulas formā, kur tarifs ir saistīts ar dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām. Dabasgāzes tirdzniecības cena var mainīties reizi mēnesī un attiecīgajā mēnesī piemērojams atbilstošais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs, skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Arī šķeldas cena tirgū turpina būtiski pieaugt, jo siltumapgādes uzņēmumi pāriet no dabasgāzes uz šķeldu un pieprasījums pēc tās palielinās. Tāpēc arī tiem uzņēmumiem, kas kurina ar šķeldu, tarifus vēl var nākties palielināt, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.
Apmēram 95% no Jelgavas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražota no šķeldas. Siltumapgādes uzņēmuma SIA “Gren Jelgava” no šā septembra tarifs klientiem būs 85,82 eiro par megavatstundu (MWh) (bez PVN) un tas ir par 26,9% augstāks nekā līdzšinējais tarifs.
Bauskas siltumapgādes uzņēmums SIA “Bauskas siltums” dabasgāzi izmanto tikai apkures sezonā, un tās īpatsvars ir no 10% līdz 20% no kopējā apjoma. Līgums par dabasgāzes piegādi noslēgts līdz 2022 gada beigām. SPRK apstiprināšanai šobrīd iesniegts tarifs ar pieaugumu 63%, aģentūru LETA informēja “Bauskas siltuma” valdes loceklis Ilmārs Rūsis.
Tukuma novadā lielākoties apkurei tiek izmantota šķelda, līdz šim tikai Jaunpilī un Lapmežciemā siltumu nodrošināja ar dabasgāzi. Tagad Lapmežciemā pāries uz granulām, bet Jaunpilī pieslēgsies AS “Jaunpils pienotava” šķeldas katlu mājai, informē pašvaldība.
“Daugavpils siltumtīkli” siltumenerģijas ražošanai izmanto dabasgāzi, šķeldu un granulas. Uzņēmumam apkures sezonai ir nepieciešamas 190 000 MWh dabasgāzes, 160 000 MWh šķeldas un 850 tonnas kokskaidu granulu. 2022.gada sākumā “Daugavpils siltumtīkli” nodeva ekspluatācijā jauno 30MW šķeldas katlumāju, bet ar 2023.gadu plāno daļēji pārvest dabasgāzes iekārtas darbam ar sašķidrināto naftas gāzi (propāna-butāna maisījumu). “Daugavpils siltumtīkliem” ir noslēgts līgums ar AS “Latvenergo” par dabasgāzes piegādi līdz 2022.gada beigām, aģentūru LETA informēja PAS “Daugavpils siltumtīkli” izpilddirektore Oļesja Duškeviča.
Krāslavas novadā strādā divi siltumapgādes uzņēmumi – SIA “Dagdas komunālā saimniecība”, kuras tarifs no 1.oktobra paaugstināts no 64,65 eiro par MWh uz 121,09 eiro MWh (bez PVN), bet SIA “Krāslavas nami” tarifu projekts vēl tiek gatavots.
Balvu novadā noslēdzies iepirkums par “Apauguma novākšanu Balvu novada pašvaldībai lietojumā un valdījumā esošajās lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienībās”, un pašvaldība tagad slēgs līgumus par koksnes zāģēšanu. Iegūtā koksne tiks izmantota pašvaldības iestāžu kurināšanai un kurināmā materiāla – malkas un zaru šķeldas – rezervju veidošanai, tai skaitā arī AS “Balvu enerģija” vajadzībām. Kā noskaidroja aģentūra LETA, pašvaldības aģentūras “San-tex” tarifi netiks mainīti, bet AS “Balvu enerģija” tarifu maiņa plānota ar jauno gadu.
