Pielabo Pašvaldību likumu. Kas mainīsies? 12
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pieņemot otrreizējai caurlūkošanai nodoto Pašvaldību likumu, Saeima ceturtdien konkretizēja pagastu un pilsētu iedzīvotāju padomju kompetenci, nosakot jautājumus, par kuriem pašvaldības domei būs pienākums noskaidrot vietējo teritoriju iedzīvotāju viedokli.
Saeima arī noteica, ka iedzīvotāju padomēs varēs būt un tās varēs vēlēt tikai Latvijas Republikas pilsoņi un Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kas reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Viktors Valainis (ZZS) bija iesniedzis vairākus konceptuālus priekšlikumus, kas paredzēja padomes pārdēvēt par valdēm un ievēlēt vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Taču tie neguva atbalstu ne Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ne ceturtdien Saeimas sēdē.
“Valsts prezidents Egils Levits salūza politiķu priekšā un piekrita likuma kosmētiskajam remontam. Taču viņa vēstule Saeimai parāda – Valsts prezidents ir saklausījis iedzīvotāju bažas, ka vietējā vara ir attālinājusies no iedzīvotājiem,” Saeimas sēdē sacīja V. Valainis. Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir piecas pilsētas un 330 pagasti, no kuriem nav neviena pārstāvja pašvaldību domēs. Ja Pašvaldību likums paliek tāds, kāds tas ir sagatavots tagad, tad 14. Saeimai nāksies pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, uzskata V. Valainis.
Otrreizējai caurlūkošanai sagatavotās izmaiņas Pašvaldību likumā neatbalstīja ne tikai ZZS deputāti, bet arī Edgars Tavars un Māris Kučinskis, kuri 14. Saeimā pārstāvēs “Apvienoto sarakstu” (“AS”) . “AS” piedalās arī jaunās valdības veidošanas sarunās, un tā pārstāvji ir izteikušies par nepieciešamību pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu. Valdības veidotājs Krišjānis Kariņš (“JV”) gan no “Apvienotā saraksta” politiķiem ir saklausījis, ka viņi neplāno ieslēgt atpakaļgaitu un atcelt reformu, bet tikai veikt uzlabojumus tās īstenošanas gaitā. Taču jāpatur prātā, ka ZZS, kurai 14. Saeimā būs 16 mandāti, un “AS” ar 15 deputātiem ir divi pašvaldībās plaši pārstāvēti politiskie spēki, kuru intereses ir līdzīgas.
Nosaka kompetences kodolu
Valsts prezidents Egils Levits īsi pirms Saeimas vēlēšanām nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai Pašvaldību likumu, aicinot tajā paredzēt tieši vēlētas vietējo kopienu padomes pagastos un pilsētās, lai nepieļautu nomaļu efekta veidošanos lielākajās pašvaldībās. Pašvaldību likumā ir noteikts, ka pašvaldībā var izveidot konsultatīvās institūcijas – iedzīvotāju padomes –, kuru izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka dome. Tas nozīmē, ka dome var arī neveidot padomes un tai nav saistošs vietējās kopienas viedoklis.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis Edgars Stafeckis iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē uzsvēra, ka Valsts prezidents ierosina likumā iekļaut vismaz padomes kompetences kodolu – to jautājumu loku, kas būtu saistošs visās pašvaldībās. Tāpat šai kompetencei būtu jādod līdzi finansējums, kas nozīmē padomes tiesības piedalīties lemšanā par līdzdalības budžeta izlietojumu. “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums par padomes kompetences kodolu ir pietiekami precīzs,” atzina E. Stafeckis, raksturojot otrreizējai caurlūkošanai nodotajā likumā sagatavotās izmaiņas.
Tagad likumā ir noteikts, ka iedzīvotāju padomes var izskatīt jautājumus par pagasta vai pilsētas teritorijas labiekārtošanu, uzņēmējdarbības attīstību tajā, kā arī par kultūras dzīves pasākumiem. Domei būs pienākums noskaidrot padomes viedokli par šiem jautājumiem, ja domes lēmumi tajos skar konkrēto teritoriju, piemēram, pagastā ir iecerēts labiekārtot parku, ierīkot apgaismojumu vai attīstīt uzņēmējdarbību. Taču padomes paliek kā konsultatīvas institūcijas un tām nebūs veto tiesību, iepriekš atzina VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. Pašvaldību domes var padomes nolikumā paplašināt to jautājumu loku, par kuriem tās vēlas uzzināt vietējās padomes viedokli.
Konceptuālas izmaiņas nav iespējamas
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga Saeimas sēdē informēja, ka otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu Saeima skata tikai vienā lasījumā. Taču V. Valaiņa iesniegtie priekšlikumi ir konceptuāli, kas paredz arī jaunu vēlētu pašvaldību līmeni. Tas nozīmētu, ka ir jāveic grozījumi arī Pašvaldību domju vēlēšanu likumā un ir jāparedz papildu finansējums likuma īstenošanai. Taču 13. Saeimas pilnvaras pēc nepilnām divām nedēļām beigsies.
Iepriekš I. Goldberga arī atgādināja, ka otrreizējai caurlūkošanai nodotajā likumā Saeima var grozīt tikai tās normas, par kurām Valsts prezidents ir izteicis iebildumus. Tāpēc komisija neskatīja vairākas citas iniciatīvas.
Komisija bija saņēmusi Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vēstuli, kurā tā lūdza pārskatīt trešajā lasījumā atbalstīto priekšlikumu, kas dod iespējas pašvaldību domēm lemt par azartspēļu organizēšanas atļauju izsniegšanu vai šā biznesa aizliegšanu savā teritorijā. Azartspēļu un izložu likums nosaka, ka tikai pašvaldības dome var noteikt, kur drīkst un nedrīkst organizēt azartspēles. Kā var noprast, tad vēstules autoriem ir bažas, ka Pašvaldību likums dod tiesības kādai pašvaldībai lemt par azartspēļu aizliegšanu pilnībā.
Atbildīgā komisija bija saņēmusi arī “Delnas” vēstuli, tajā savukārt bija izteikts aicinājums labot pantu, kurā trešajā lasījumā bija atbalstīts priekšlikums, kas neparedz vairākus iepriekš noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem ieņemt arī deputāta amatu. Arī šo priekšlikumu komisija neskatīja, jo tas nebija saistīts ar prezidenta iebildumiem.
Likuma spēkā stāšanās termiņš ir noteikts 2023. gada 1. janvāris.
