“Kabinetā ieved suni. Uz eitanāziju” veterinārārste atklāj, kā klīnikās ikdienu jācīnās par dzīvniekiem un tie jāsargā no bezatbildīgiem saimniekiem 58
Veterinārārstes Litas Konopores klīnika atrodas Rīgā, un diemžēl uz klīniku dzīvnieki tiek vesti ne tikai tad, kad tiem nepieciešama ārstu palīdzība, bet arī tad, kad no saviem mājdzīvniekiem “saimnieki” izlēmuši atbrīvoties, jo dzīvnieks gluži vienkārši kļuvis lieks… Šajās dienās veterinārārste piedzīvoja divus šādus gadījumus – vienu dienu uz eitanāziju atveda suni pašos spēka gados, bet nākošajā dienā pie klīnikas durvīm būrī atstāja trusi.
“Kabinetā ieved suni. Uz eitanāziju. Pirms tam mēģinājuši atdot. Nav izdevies. Ulubeles pieprasītās cenas par uzņemšanu patversmē un uzturēšanu turpmākos mēnešus nav bijušas pa kabatai, tāpēc izlēmuši, ka eitanazēs (Totāls “no kill”, ne? Ar spēcīgu nāves smaciņu…).
Iemesls eitanāzijai? Čurā telpās (starp citu, plaši sastopama problēma, ja ilglaicīgi izmanto uzsūcošos palagus un slinko ar kucēna mācīšanu nokārtot dabiskās vajadzības ārā).
Mudinu vairāk pastāstīt par suni. Atbildes strupas un tik pretīgas, ka mani šķebina. Suns dzīvojot piesiets koridorā.
Jauns stulbuma līmenis. Kaut ko skaidrot nav jēgas. Lai būtu vieglāk saglabāt profesionālu stāju, cenšos iztēloties, ka manā priekšā ir garīgi slims cilvēks, kurš nesaprot, ko dara (pilnīgi noteikti tā nav), laipni izskaidroju īpašnieka pienākumus un tiesības, cenšos ātri vienoties par nosacījumiem un dzīvnieka nodošanu manā rīcībā turpmākā lēmuma pieņemšanai. Izdodas.
Latvijā ir par daudz dzīvnieku, ar maz atbildīgu īpašnieku. Negaidiet nekādu uzlabojumu dzīvnieku labturības jomā, jo mainot saskaitāmos vietām summa nemainās. Attīstītajās valstīs to sen zina. Skatīt mazāk” – Lita Konopore rakstīja par piedzīvoto soctīklos.
Sarunā ar portālu “la.lv” veterinārārste pastāstīja, ka šobrīd aptuveni piecus gadus vecais suņu puika ir ievietots Juglas dzīvnieku patversmē, kur sākotnēji dzīvniekam rūpīgi tiek pārbaudīta veselība, lai izslēgtu iespējamās saslimšanas. Tomēr, kā norāda ārste, suns uz doto brīdi šķiet absolūti vesels, turklāt par suņuku interesi ir izrādījuši daudzi gribētāji, tamdēļ mīlošas mājas viņam atradīsies.
Lita Konopore uzsver, ka nereti cilvēkiem no malas var likties, ka “atņemt dzīvnieku” bezatbildīgiem saimniekiem ir viegli, taču patiesībā tā nav. “Šādās reizēs ir “jāturas” un jāspēj būt profesionālim, jāizskaidro šiem cilvēkiem, ka ir iesējams atteikties no dzīvnieka, lai par viņa tālāko rīcību varētu lemt, piemēram, jau veterinārārsts,” – stāsta ārste.
Turklāt nākošajā dienā pie klīnikas durvīm tiek pamests vēl viens dzīvnieks!
“Varētu domāt, ka ar vakardienas suni bija par maz, tāpēc no rīta atnākot uz klīniku pie durvīm gaida kārtējais pamestais “brīnums” truša veidolā. Darba daudz, tāpēc noliekam viņu tur, kur visi darbinieki var aplūkot, lai novērtētu, kas viņam kaiš. Trusis dīvaini kustās, tāpēc sākumā nolemjam, ka neiroloģiskas problēmas, taču nē – trusim ir amputēta pakaļkāja.
Laikam kāds iežēlināšanas apmātībā tādu adoptējis. Nu, vai arī nespējis pieņemt lēmumu par eitanāziju, tāpēc pieprasījis amputēt kāju, līdz tam objektīvi nenovērtējot, kāda būs viņa turpmākā dzīve. Tad nu tā, mīļie, trusis ēd un jūtās ļoti omulīgs un, ja kāds jūt sevī aicinājumu būt par īpašā truša aprūpētāju (pieļauju, būs jāslauka vēders, varbūt pat jāmazgā regulāri dibens), var uz viņu pieteikties.
Darba bija tik daudz, ka kustību spējas lielākā telpā nebija laiks objektīvi novērtēt, tāpēc par to vairāk varēšu pateikt rīt. Galu galā tam, ka mazāk kustās var būt arī zināmas priekšrocības noteiktos apstākļos. Bruņurupucis ziemu noguļ, un kādam tas pat patīk. Neko nevajag glābt, neviens viņu netaisās nogalināt, tāpēc, lūdzu, izsveram savas iespējas kritiski, lai pēc mēneša nav jānomet pie nākamās klīnikas,” – raksta veterinārārste.
Portālam “la.lv” viņa pastāstīja, ka šobrīd trusis ar amputēto kāju vēl aizvien uzturas veterinārajā klīnikā un gaida atbildīgus saimniekus, kuriem ir pietiekoši zināšanas par trušiem un to aprūpi, kā arī izpratne, ka dzīvniekam ir īpašas vajadzības.
“Iespējams, ka šim trusim varētu izgatavot ratiņus, kas palīdzētu viņam pārvietoties. Domāju, ka ratiņiem naudu mēs savāktu, taču šo dzīvnieku pavisam noteikti var atdot tikai tādiem cilvēkiem, kas patiesi apzinās, ka šis būs dzīvnieks ar īpašām vajadzībām visu viņa dzīvi,” – skaidro ārste.
