Piektdien cer pielikt punktu VDK dokumentu izpētes komisijas problēmām 6
Premjerministre Laimdota Straujuma (V) cer, ka piektdien, 27. martā, izdosies pielikt punktu visiem neatbildētajiem jautājumiem par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju.
Pēc šodienas tikšanās ar komisijas vadītāju Kārli Kangeri Straujuma žurnālistiem paziņoja, ka piektdien plkst.16 pie viņas ieradīsies Kangeris, Vēstures institūta pārstāvji, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis, Tieslietu ministrijas pārstāvji, kā arī zinātnieki, lai beidzot atrisinātu jautājumu par komisijas turpmāko darbu.
Premjerministre pauda, ka patlaban ir vēl divi lieli neatrisinātu jautājumu bloki. Viens no tiem ir drošības apsvērumi, piemēram, pielaides VDK dokumentiem. Savukārt otrs – komisijas vadīšana. Straujuma nenoliedza, ka viens no iespējamajiem variantiem komisijas turpmākajā darbā varētu būt pētniecības procesa novirzīšana Vēstures institūtam. Tomēr arī par to lēmums tiks pieņemts piektdien.
Jautāta par to, kurš ir atbildīgs par to, ka līdz šim notikuši tikai administratīvie darbi, Straujuma sacīja, ka “diez vai tas ir premjera darbs”. Viņa uzsvēra, ka pērn šo jautājumu nevarēja atrisināt arī Izglītības un zinātnes ministrija. Kangeris uzsvēra, ka galvenā problēma esot bijis komunikācijas trūkums – premjerministre esot divas reizes uz sarunām aicinājusi gan esošo izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, gan arī bijušo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti (V), tomēr sarunas par komisiju neesot notikušas.
Tieslietu ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka jānodala zinātniskā pētniecība no šī procesa uzraudzības.
Jautāta par to, vai nepastāv bažas, ka darbu, kas netika izdarīts kopš pagājušā gada, iesaistītās puses spēs paveikt līdz nedēļas beigām, premjerministre norādīja, ka jautājums tiek virzīts steidzamības kārtā un komisijai jāsāk strādāt.
Savukārt esošais komisijas vadītājs Kangeris uzsvēra, ka, neskatoties uz iepriekšējo domu atstāt komisiju, viņš redzot to, ka sākta jautājuma konstruktīva risināšana un ir gatavs palikt komisijā.
Tieslietu ministrijas Valsts sekretārs Raivis Kronbergs norādīja, ka ir rosināts pārskatīt komisiju un veidot to daudz šaurākā lokā, neizslēdzot iespēju tai piesaistīt arī SAB darbiniekus.
Jau ziņots, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai (TM). Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Šā gada februārī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsušies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju.
Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdz valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.
