Foto no “TK AMATA” arhīva un Juris Smaļinskis

Pēdējos gados arvien pieaug interese par palu tūrismu, kad laivā iespējams paceļot pa applūdušām teritorijām. Ap Jelgavu un Rīgu pali jau sākušies, bet lielākajā daļā Vidzemes un Latgales upju vēl nav izgājis ledus, tādēļ tur laivās varēs kāpt tikai aprīļa pēdējā dekādē – apmēram trīs nedēļas vēlāk nekā parasti. 


Kur izbaudīt palu straumes

Lasītākie

Kokteilis

Jānis Timma pirms šķiršanās aizņēmās lielu naudas summu no Annas Sedokovas, lai risinātu ģimenes problēmas

Veselam

Ķirurgs atklāj četrus pārtikas produktus, kas varētu palīdzēt novērst izplatīto vēzi Milenium un Z paaudžu vidū

Kokteilis

Personības TESTS! Pasaki, ko pirmo pamanīji attēlā, un uzzini, ko citi par tevi domā

Lasīt citas ziņas

Vēlo palu dēļ jau vairākkārt atceltas plānotās sacensības Dīvajā, un sezonas atklāšana vienā no pavasarī mežonīgākajām Latvijas upēm Amatā notiks tikai 11. un 12. maijā. Lai gan šobrīd Amata vidustecē jau braucama, ūdens līmenis turpina celties un tādos apstākļos neiespējami garantēt drošu masu startu, jo upe ir pilna ar izskalotiem kokiem, akmeņiem un citiem šķēršļiem.

Parasti laivu braucieni pa Amatu notiek no Melturiem līdz ūdenstūristu apmetnei “Amata” pirms tilta pāri ceļam Cēsis–Līgatne. Šo 15 kilometrus garo posmu iespējams nobraukt trīs stundās, taču dažas vietas prasa trešajai grūtību pakāpei atbilstošu meistarību, piemēram, Lustūzī, kur upe atduras klintī, izgraužot smilšakmenī dziļus iedobumus.

Mūžībā devusies animācijas dižā meistare Roze Stiebra

TV24

Arhibīskaps Vanags: Mantas kārība, acu kārība un dzīves lepnība – avots, no kā cēlies karš Ukrainā

Slovākijas premjers Fico neizziņotā vizītē Maskavā tiekas ar Putinu

Ar Amatu straujumā var sacensties krāčainais Tartaks Latgalē. Palu kulminācijā posmā no Cirīša ezera iespējams izmest līkumu arī pa pārplūdušiem mežiem un krūmājiem, bet aiz Pakaļņa ezera Tartaku jau grūtāk izbraukt daudzo kritalu dēļ.

Pieredzējuši laivotāji adrenalīnu var gūt Gaujas nacionālā parka upēs Raunā un Vaivē, Abulā pie Valmieras un Ogres augštecē Brāžu krācēs (~ 8 km), kur upes kritums sasniedz pat 27 metrus uz kilometru. Iecienītākais posms tur ir no Ērgļu HES līdz Ogrēniem.

Pārsvarā palu laiks nav domāts iesācējiem, tomēr viņi var izmēģināt spēkus Kurzemē netālu no Sabiles, pārvarot Abavas rumbu un braucot pa Abavas pietekām Imulu un Amulu, kas ir tikpat līkumainas kā Amata, taču krietni seklākas, un, ja gadās apgāzties, tur bez grūtībām iespējams izbrist malā. Vasarā ūdens trūkuma dēļ šīs upes vairs nav izbraucamas un tāds liktenis piemeklē lielāko daļu Latvijas mazo upju.

Pavasarī ūdenstūrismam var izmantot ap 150, vasarā – vairs tikai 35 Latvijas upes aptuveni 2500 kilometru kopgarumā un 200 ezerus.

Piektais gadalaiks Dvietes palienē


Izejot no krastiem līdzenumu upēm, bieži applūst milzīgas teritorijas, kur iestājas piektais gadalaiks, kad ar laivām var doties izbraucienos pa pļavām, meža stigām un ceļiem. Hidroloģiskā režīma īpatnības ik gadu rada plašus plūdus Dvietes senlejā ar Skuķu un Dvietes ezeru un piegulošajām palieņu pļavām, kas palu laikā uztver Daugavas ūdeņus.

“Tā ir unikāla dabas teritorija, kas pavasaros ātri uzņem lielas ūdeņu masas, pēc tam lēnām tās atdodot. Tādēļ Dvietes senlejā izveidojusies savdabīga ekosistēma, kur aug reti sastopami augi, ligzdo un migrācijas laikā uzturas daudzi ūdensputni,” apgalvo asociācijas “Lauku ceļotājs” tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis.

Neparastu dabas apstākļu dēļ regulāri applūst arī lielas platības Somā nacionālajā parkā Dienvidigaunijā, taču citviet Baltijā plūdiem ir vairāk stihisks raksturs, ko nosaka ledus sastrēgumu veidošanās upēs. Īsu brīdi ārpus krastiem ar laivu iespējams pārvietoties Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes, Svētē pie Jelgavas, Ogres lejtecē, Daugavā pie Jēkabpils un Aiviekstē Lubānas līdzenumā. “Par Dvietes palienei līdzīgām vietām Lietuvā neesmu dzirdējis. Cik zinu, ik pa laikam mēdz applūst Panevēžas apkaime un Rusnes sala Nemunas deltā pie Lietuvas–Krievijas robežas,” piebilst eksperts.

Par hidroloģisko situāciju Dvietē asociācijai “Lauku ceļotājs” ik pavasari ziņo Ilūkstes novada Bebrenes pagasta vadītāja Benita Štrausa. Pirms pāris dienām viņa atrakstījusi: “Dvietes palienē sācies piektais gadalaiks – atbūda. Ūdens līmenis pamazām kāpj uz vietējo ūdeņu rēķina, bet kuru katru brīdi sāks ieplūst arī Daugavas ūdeņi. Laivot pagaidām par agru, jo ledus vēl nav izkusis, bet putnus jau var vērot.”

“Vakarrīt pie Pļaviņām nekas neliecināja par gaidāmajiem plūdiem Daugavā, vienīgi no betona blokiem tika veidots krasta paaugstinājums. Arī Aiviekstes lejtece bija ledus brīva ar tik spēcīgu straumi kā Amatā. Toties pie Zeļķu tilta jau apskatāmi iespaidīgi ledus kalni, ar kuriem pilnas arī apkārtējās pļavas, bet tuvāk tiem nevar piekļūt privātīpašumu dēļ,” par situāciju Daugavā vēsta J. Smaļinskis.

Kā gatavoties laivošanai

Lai brauciens ar laivām nepārvērstos nepatīkamā piedzīvojumā, tam rūpīgi jāgatavojas un jāievēro virkne drošības noteikumu, jo ilga atrašanās aukstā ūdenī ikvienam var apdraudēt dzīvību. Iesācējiem jāizvēlas mazāk straujas upes un pirmoreiz ieteicams braukt kopā ar instruktoru.

“Pavasarī katram ūdenstūristam, sēžoties laivā, obligāti jāvelk neoprēna hidrotērps, glābšanas veste un aizsargķivere. Parasti visvairāk grēko ar ķiverēm, taču, laivai apgāžoties, zem ūdens var gadīties kāds liktenīgs zars vai akmens,” brīdina biedrības “TK Amata” vadītājs Armands Bērziņš. “Personiskās mantas, tostarp sausas drēbes, apavi, fotoaparāts un mobilais tālrunis jāiepako ūdensnecaurlaidīgā maisā, un tas jāpiesien pie laivas, lai negadījumā neaizpeld pa straumi. Turpretī airus gan nevajag siet, apgāžoties tie jāpatur rokās.”

Pieredzējušais ūdenstūrists arī norāda, ka straujās upēs nedrīkst piestāt pie klintīm, nogāztiem kokiem un aizsprostiem, jo straume laivas ārējo malu var pavilkt zem ūdens. Aizliegts braukt apakšā zemu pārkritušiem kokiem un ķerties pie tiem. Braucot pāri krācēm, laivai nedrīkst ļaut sagriezties šķērsām, bet, iekrītot ūdenī, jāturas pie laivas vai šķēršļa, kamēr kāds piesteidzas palīgā. Alkohola lietošana nav pieļaujama. Tikai tad, kad brauciens galā, drīkst iedzert kādu malku, lai sasildītos.

Lai ceļojumu padarītu vieglāku, atkarībā no izvēlētā reģiona var izmantot kādas laivu nomas pakalpojumus, kas nogādās gan laivas, gan braucējus un ekipējumu paredzētajā starta vietā un mājās pēc finiša.