Agris Liepiņš: Piektais pants, ko nevēlas piedzīvot ne lielvalstis, ne Latvija 4
Uzskatiem, ka jāaizstāv vienīgi minoritāšu prasības, bet pamatnācijas intereses nav svarīgas, Eiropas diplomātu vidū ir simt gadu vecas tradīcijas, tāpēc nav brīnums par vēl nesenajām eirokomisāru vizītēm mūsu zemē, viņu “aklumu” un nenogurstošajām rūpēm, aizstāvot krievvalodīgo intereses. Krievija savukārt lieliski pratusi izmantot Eiropas diplomātu iesīkstējušos priekšstatus. Līdz laikam. Līdz Krimas okupācijai, kas, jācer, Eiropai atvēra acis.
Jau divdesmit gadus mēs nodarbojamies ar pašapmānu. Eiropa dod naudu, lai risinātu izfantazētas integrācijas problēmas, savukārt mēs šo naudu notrallinām, jo sveštautiešus integrēt pēc būtības nevaram savas gļēvulības, Eiropas aplamo priekšstatu un Krievijas melu dēļ. Šajā apburtajā lokā Latvijas ierēdņi iemācījušies peldēt kā zivis ūdenī, dibinājuši komisijas, ministrijas un apakšnodaļas integrācijas jautājumos, izdevuši bukletus un sastādījuši atskaites, bet krievu valoda Latvijā ar katru gadu kļuva uzbāzīgāka un nelabvēļu aktivitātes nekaunīgākas. Pēc apkaunojošā valodu referenduma jauniešu grupa sāka akciju – fotografēja un ievietoja internetā automašīnas, kas braukāja pa Rīgu, rotātas ar Georgija lentītēm. Varasiestādes šo iniciatīvu drīz aizliedza – tā esot krievu minoritātes vajāšana un varot nokaitināt dižo Krievzemi!
Krimas skarbākā mācība ir šāda – ja kādā valstī pamattauta nav noteicošā vairākumā un liels skaits sveštautiešu nav tai lojāli, tad ar šādu valsti var viegli manipulēt, minoritāšu jautājumu izmantojot kā līdzekli, lai izdarītu spiedienu un pat veiktu okupāciju. Izskatās, ka to sāk apjēgt arī pasaules lielvalstis. Augstas ASV amatpersonas mierina, ka uzbrukuma gadījumā tiks ievērots NATO līguma piektais pants – uzbrukums kādai no dalībvalstīm ir vērtējams kā uzbrukums visai militārajai aliansei.
Neviena no lielvalstīm nevēlas piedzīvot melno stundu, kad praktiski sāktu darboties piektais pants! Vismazāk šo šausmu dienu vajag Latvijai! Divu milzeņu – NATO un Krievijas – kaut ierobežots militārs konflikts mūsu nelielajā zemītē, ņemot vērā zemo dzimstību un lielo izceļotāju skaitu, būtu latviešu tautas katastrofa. Pēc Ziemeļu kara, kad Latvijas teritoriju pārstaigāja zviedru un krievu karaspēki, latviešu tautu tik pamatīgi izkāva, ka pāri trim pagastiem nevarēja dzirdēt gaili dziedam.
Steidzami jāķeras pie pasākumu virknes, lai nebaltā stunda nekad nepienāktu! Šoreiz arī lielvalstis ir ieinteresētas novērst draudošos riskus. Bez kavēšanās jāīsteno 1996. gada deklarācija par Latvijas okupāciju un jāaicina pasaules valstis un starptautiskās organizācijas palīdzēt likvidēt okupācijas sekas. Jāpārtrauc uzturēšanās atļauju tirgošana. Jāsūta ārvalstīm materiāli, kas liecina par Latvijas politiķu vēlmi veidot šeit divkopienu valsti – piemēram, Rīgas domes izdotā avīze divās valodās. Jārāda diplomātiem un sabiedrībai 9. maija svinības un Georgija lentīšu demonstratīva nēsāšana pie apģērba. Šoreiz Eiropa sapratīs, Krimas okupanti lepojas tieši ar šīm lentītēm pie atloka un, parakstot līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā, Kremļa zālē visi klātesošie sēdēja, rotājušies ar Georgija lentītēm! Tā nav uzvaras zīme pār fašismu, kā mums to cenšas pasniegt, šodien tā ir atdzimstošā krievu imperiālisma pazīšanās zīme!
Panākt, lai Latvijā latvieši būtu noteicošā vairākumā, ir Latvijas valsts nacionālās drošības jautājums. Un līdztekus arī NATO drošības jautājums. Mums pašiem jādara viss iespējamais, lai pasaules lielākajai militārajai aliansei mūsu dēļ nebūtu jāiedarbina piektais pants!
