Jau piekto gadu Roja pārvēršas par kino, mākslas un mūzikas templi 0

Jau piekto gadu Kurzemes piejūras pilsētiņa Roja uz dažām dienām pārvērtīsies par kino, mākslas un mūzikas templi.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Tā ir cūku kūts. Pat cūkas dzīvo labāk.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs nosauc 3 nosacījumus, lai vienotos ar Ukrainu 99
Kokteilis
Dzimuši ģēniji: šīm zodiaka zīmēm ir augstākais IQ 4
ASV, iespējams, izdarīs ko starptautiski negaidītu. Tās lemj par to, kam pieder Krima
Lasīt citas ziņas

Ar Valda Celma personālizstādes atvēršanu tiks atklāts jau piektais festivāls „RojaL”, kas zem viena jumta apvienojis visdažādākās mākslas izpausmes. Latvijas kino pārstāv brāļu Laura un Raita Ābeļu dokumentālā filma „Kurši”, Rūdolfa Minga „Ļaunuma atspulgs”, Signes Birkovas filma „Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze”, Andra Gaujas „Izlaiduma gads”, Ilonas Brūveres „Tapieris” un Pētera Krilova „Maestro”. Arī Rojā šogad atzīmēs Latvijas animācijas filmu tēva Arnolda Burova simtgadi un izrādīs piecas viņa filmas. Šī žanra valodas dažādību spilgti apliecina gan Edmunda Jansona darbi, gan arī šobrīd starptautiskajā animācijā viszināmākā Latvijas mākslinieka Vladimira Leščova darbi (viņa atlasīto programmu papildina arī divas igauņu režisora Kaspara Janča un viena Olgas un Prīta Pērnu filmas), kā arī „RojaL” kinoprezidenta Jurģa Krāsona darbs „Seja”.

Savukārt pasaules elpu iezīmēs Rēzeknē bērnību pavadījušā un par somu Rūdolfu Valentīno dēvētā Teuvo Tulio viena no karjeras pirmajām režisētajām filmām „Dziesma par ugunssārto puķi” (1938), Aki Kaurismeki drāma „Cilvēks bez pagātnes” (2002), zinātniskās fantastikas filma „Dzelzs debesis” (2012) un oskarotā „Ida” (2013).

CITI ŠOBRĪD LASA

Konkursa programmas dalībnieki cīnīsies par „Zelta RojaLu”. Šogad konkursā iekļauti darbi no Latvijas (režisori Gints Zilbalodis, Jānis Dukurs), Igaunijas, Lietuvas un Polijas, un žūrijas priekšsēdētājas lomai piekritusi kinokritiķe, Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma.

Teātri „RojaLā” pārstāv „Dirty Deal Teatro” izrāde „Bārdas”, mūziku – Raimonds Tiguls, bet dažādas mākslas izpausmes – Valdis Celms, Dainis Pundurs un viņa personālizstāde „Akvārijs 2”, savukārt rakstīto vārdu – Rojas novada rakstniece un dzejniece Dzintra Žuravska, kura plašākai sabiedrībai pazīstama kā „Līvu” dziesmas „Svētelis” vārdu autore. Viņas dzeju lasīs šī gada „RojaL” mūza Inga Alsiņa, bet skaņās to ietērps Rojas pašdarbības kolektīvi un dziesminieks Uldis Fridrihsons.

Vairāk informācijas un programma: www.rojal.lv

No 23. līdz 25. jūlijam Rojā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.