Piektais gadalaiks ir klāt! 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī astronomiskais pavasaris sāksies tikai 20. martā, meteoroloģiskais pavasaris Latvijas rietumu un centrālajā daļā sācies jau 7. februārī – agrāk nekā jebkad līdzšinējā novērojumu vēsturē –, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati. Tobrīd visa Latvija piedzīvoja spēcīgu atkusni, kas pilnībā nokausēja sniegu un daudzviet radīja plūdus Kurzemē. Arī Vidzemē un Latgalē ūdens līmenis upēs cēlās, zemākas vietas un pauguraiņu ieplakas piepildījās ar sniega kušanas ūdeņiem, taču vēlāk uznākušais sals šo procesu apturēja, pārvēršot pārplūdušās teritorijas ledus laukos. Arī turpmāk, naktīs pieturoties diezgan stipram salam (austrumos pat līdz -10…-15 ˚C), saglabājās ļoti neparasta situācija, kad Rietumlatvijā sniega nav un kļavām jau tek sulas, bet Austrumlatvijā joprojām valda ziema un iespējams novērot sala radītos dabas brīnumus.
Ledus mūzika Dvietes palienē
Viena no šādām vietām meklējama Latgalē Bebrenes pagastā pie Dvietes un Ilūkstes upes ietekas Daugavā, kur atrodas regulāri applūstošu palieņu pļavu aizsargājamā teritorija, kas pavasaros pulcē tūkstošiem caurceļojošo ūdensputnu. Šobrīd iepriekš minēto laikapstākļu ietekmē Dvietes paliene daļēji kalta ledū, taču dienā, termometra stabiņam pakāpjoties virs nulles, sniegs un ledus pamazām izčākst, ūdens līmenis zem tā krītas un ledus ik pa laikam kaut kur iebrūk, radot savdabīgu dabas mūziku. “Agros rītos un vēlos vakaros, kad gaiss ir dzestrs, Dvietes upes palienē, Dvietes un Skuķu ezerā skan ledus mūzika – spalgas, melodiskas skaņas, kas rodas, ledum plaisājot un lūstot, un izplatās plašā apkaimē. Tās papildina no siltajām zemēm atlidojušo zosu un dzērvju sasaukšanās, ziemeļu gulbju klaigas, pagurknābja gulbju spārnu švīksti un cīruļu treļļi – jāspēj vien ikdienas skrējienā apstāties un ieklausīties,” teic Dvietes senlejas informācijas centra “Gulbji” vadītāja Benita Štrausa. Viņa atklāj, ka gājputnu jau esot daudz, tie meklējot barību atkusušajās pļavās, bet mežos un mežmalu ziemeļpusē sniega netrūkstot. Arī Daugava vēl kalta ledū, un tas esot nokusis tikai pie paša krasta. “Ledus iešana pie mums vēl priekšā, tādēļ, sekojot līdzi meteorologu prognozēm, iespējams notvert maģisko ledus sakustēšanās brīdi – tas ir fantastisks skats.”
“9. martā ūdens līmenis Daugavas un tās baseina upēs pazeminājās par 3–22 cm. Daugavā lielākoties saglabājas vienlaidus vai nepilna ledus sega ar lāsmeņiem. Pie Piedrujas redzamas ledus palieku piesalas un iet vižņi, pie Krāslavas izveidojusies ledus pāržmauga, bet pie Jēkabpils upes krastos vērojami ledus krautņi un reta vižņu iešana. Tuvākajās dienās ūdens līmenis lielākajā daļā Latvijas upju turpinās pazemināties. Aukstajās naktīs upju brīvajos posmos veidosies sākotnējās ledus formas, piesalas, bet straujākos posmos iespējama reta vai vidēji intensīva vižņu iešana. Ledus biezums ir nevienmērīgs, tādēļ uz ledus atrasties ir bīstami,” informē un brīdina LVĢMC.
Arī Somā Nacionālais parks ledū
Pie palus veicinošiem hidroloģiskajiem apstākļiem līdzenumu upes ar lēzeniem krastiem var applūdināt piegulošās zemes platības diezgan bieži, taču regulāri tas notiek pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā Somā Nacionālajā parkā, kur purviem bagātā teritorija atrodas Pērnavas un Vīlandes apriņķos. Pavasara palu vai stipru lietavu laikā visi šīs apkaimes zemākie meži, ceļi, takas un māju pagalmi applūst tik pamatīgi, ka par vienīgajiem pārvietošanās līdzekļiem kļūst laivas. Šis dabas fenomens tiek dēvēts par piekto gadalaiku. Nakts sala dēļ tagad tur plešas ledus lauki, taču jau nākamajā nedēļā sinoptiķi sola siltuma vilni, un gaisa temperatūra dienā paaugstināšoties līdz plus desmit grādiem un pat vairāk. Nav vairs tālu laiks, kad uz Somā varēs doties laivu braucienos, ko Nacionālā parka administrācija arī organizē.
Taču ne tikai kanoe laivas te tiek piedāvātas dabas tūristiem. Pie Somā Nacionālā parka apmeklētāju centra sākas Bebru taka, kura piemērota, lai pa to varētu pārvietoties arī ar bērnu ratiņiem un ratiņkrēslā, aplūkojot bebru celtos dambjus. Šie izcilie būvnieki, kas kļuvuši par īstu sodību mūsu zemniekiem, Somā jūtas droši un ir piederīgi piektajam gadalaikam. Dodoties šurp, ieteicams ņemt līdzi siltu apģērbu, gumijas zābakus un binokli, jo parka teritorijā mīt dažādi dzīvnieki (aļņi, stirnas, mežacūkas, vilki) un putni (baltirbes, klinšu ērgļi), kuri veiksmes gadījumā pa gabalu būs ieraugāmi. Pašlaik notiek medņu un rubeņu riests, kad tēviņi izrāda savas dziedāšanas prasmes, aizraudamies tā, ka nemana apkārt notiekošo, ļaujot putnu vērotājiem viņiem pietuvoties.
Somā Nacionālais parks ir iekļauts Eiropas neskarto teritoriju tīklojumā un 2009. gadā kļuvis par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi, uzvarot Eiropas Komisijas rīkotajā konkursā. Šajā apvidū cilvēki dzīvojuši jau no akmens laikmeta un tradicionāli izmantojuši vienkoča laivas, kas tikušas izcirstas no viengabala apses stumbra. Šo prasmi Somā piedāvā apgūt arī šobrīd. Braucot uz Somā no Pērnavas puses, var piestāt pie Tori elles – alas upes stāvajā dolomīta krastā, kas apvīta daudzām teikām un nostāstiem. Tā radusies, ūdenim izskalojot Devona laikmeta Pērnavas upes smilšakmens krastu. Ala bijusi iespaidīga (ieejas diametrs 6 m, garums – 32 m), taču tā iegruvusi jau pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem. Pie alas ieejas var nonākt pa kāpnēm no Tori kapu vārtu puses. Ceļojumu uz Somā Nacionālā parka apmeklētāju centru var papildināt, iegriežoties vēsturiskajā Rīsas ciemā, kur sākas mācību taka ar astoņām atpūtas vietām un skatu torni, piemērota arī ratiņniekiem. Jēsū–Teramā ceļa malā būs norāde uz piebraucamo ceļu un autostāvvietu. Dabas taka ievedīs Rīsas purvā, un līdz pirmajam akacim būs jāiet nedaudz vairāk par kilometru. Vienubrīd tā iegriezīsies arī mežā, lai varētu redzēt un salīdzināt, kā purvs pārtop par mežu un otrādi.
Atvadas no ziemas
Minētās aukstā pavasara dabas brīnumu vietas rosina iet un meklēt vēl citas. Visdrošāk tādas meklēt tur, kur upes mēdz pārplūst vai ieplakās sakrājušies sniega kušanas ūdeņi. Pieturoties salam, vēl var atrast ledus kritumus Gaujas Nacionālajā parkā, pie Aronas kalna Madonas pievārtē un Ziemeļigaunijas dolomīta stāvkrastā. Kaut Kurzemē un galvaspilsētā Rīgā, palūkojoties pa logu, ir pavisam cita bilde, par ziemas priekiem nevajag aizmirst. “Gaiziņā joprojām sniega tik daudz kā nekad, viss ir balts un ziemīgs. Trases klāj bieza sniega kārta, temperatūra pamatā ir tikai zem nulles, un slēpošanas sezona nav beigusies. Šajā nedēļas nogalē gan to nevarēs darīt, jo 12. martā pie mums risināsies tradicionālais pasākums “Auto – traks” – Gaiziņkalna iekarošana ar motorizētiem transporta līdzekļiem. Plānojam slēpošanas trases atkal atvērt 16. martā un noturēt sezonu līdz 27. martam,” optimistiski noskaņots ir atpūtas kompleksa “Gaiziņš” saimnieks Juris Stradiņš. Savukārt līdz marta beigām ar distanču slēpošanu vēl varēs nodarboties Madonā Smeceres sila trasēs, kur sapūsts daudz mākslīgā sniega.
Sācies meteoroloģiskais pavasaris
Meteoroloģiskais pavasaris sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir augstāka par nulli. Ja vēlāk seko sals, dabas baudītājus priecē tā dēvētais piektais gadalaiks.
