Sola atrisināt bankomātu trūkumu laukos 0
Pensijas un sociālos pabalstus nu jau vairākus gadus izmaksā lielākoties ar pārskaitījumu uz konta, bet daudzviet Latvijā nemaz nav iespēju izņemt skaidru naudu, jo bankas mazapdzīvotajās vietās slēdz savas filiāles un aizvāc bankomātus.
Par šo problēmu sūdzējies ne viens vien “Latvijas Avīzes” lasītājs. Ir cerība, ka beidzot šajā jomā lietas varētu izkustēties.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau marta sākumā aicināja Ministru kabinetu (MK) uzsākt darbu pie tiesību aktu izstrādes, lai nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos. Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pieļāvis, ka šim mērķim varētu izveidot īpašu fondu. Kredītiestādes tajā iemaksātu līdzekļus, kas tiktu izmantoti ekonomiski neizdevīgo bankomātu un filiāļu uzturēšanai mazapdzīvotos reģionos. Savukārt MK atbildes vēstulē atrunājas, ka vispirms nepieciešams izstrādāt kritēriju kopumu par to, kādi pakalpojumi un cik tuvu dzīvesvietai iedzīvotājiem jānodrošina, bet ne ar vienu vārdu nav minēts, kas un kādā laikā šos kritērijus izstrādās. Šādos tempos problēmas risināšana ieilgtu, bet nu galveno darbu uzņēmušās pašas bankas, nevis politiķi.
“Swedbank” valdes priekšsēdētājs Māris Mačinskis vakar informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus, ka viņa vadītā banka apņēmusies līdz šā gada beigām ierīkot bankomātus tajos 15 Latvijas novados, kur šobrīd tādu nav vispār. “Esam apņēmušies aizlāpīt šo caurumu, lai cilvēkiem būtu iespēja izņemt skaidru naudu. Protams, tas lielā mērā ir sociāls projekts, jo šie konkrētie bankomāti nekādu peļņu nenesīs, bet ceram, ka ilgtermiņā iedzīvotāji to novērtēs un kļūs par mūsu klientiem,” teica Mačinskis. Viens bankomāts maksā ap 15 000 eiro, bet tā uzturēšana uzņēmumam izmaksājot ap 1000 eiro mēnesī. Pašlaik “Swedbank” veicot sarunas ar pašvaldībām un apzinot labākās vietas aparātu uzstādīšanai.
Budžeta komisijas deputāti pauda gandarījumu par bankas iniciatīvu, bet vienlaikus opozīcijas pārstāvji aizrādīja uz valdošās koalīcijas neizdarību. “Piekļuve finanšu pakalpojumiem ir daļa no cilvēka tiesībām. Protams, cepuri nost bankas priekšā, kas vēlas palīdzēt, bet tas ir valsts pienākums. Skaidras naudas izmaksas iespējams organizēt, arī izmantojot valsts infrastruktūru, piemēram “Latvijas Pastā”, kas jau tagad uzņēmies dažādus finanšu pakalpojumus,” sprieda Igors Pimenovs (“S”). Savukārt Mārtiņš Bondars (LRA) kritizēja valdību par to, ka tā nepilda pati savā deklarācijā ierakstīto apņemšanos veicināt krājaizdevu sabiedrību veidošanos.
Jāpiebilst gan, ka “Swedbank” nav vienīgā kredītiestāde, kas meklē risinājumus, kā nodrošināt reģionu iedzīvotājiem skaidras naudas pieejamību. Bankas “SEB”, “Citadele”, “DNB” un “Nordea” apvienojušās programmā “naudasizmaksa.lv”, kas ļauj šo banku karšu lietotājiem izņemt skaidru naudu, veicot pirkumus mazumtirdzniecības veikalos. Šeit gan noteikts maksimālais summas limits (ne vairāk kā 100 eiro vienā reizē), toties atšķirībā no bankomātiem veikalos iespējams izņemt arī par pieciem eiro mazākas summas.
