Pieklusināt tempu. Kas pozitīvi uzlādē kardioloģi Ivetu Mintāli 0
– Noturēties līdzsvarā man palīdz spēja koncentrēties uz kaut ko vienu. Ja strādāju, tad strādāju, ja sportoju, tad sportoju. Ja eju uz operu, tad pa ceļam neieskrienu lielveikalā un teātrī neienāku ar iepirkuma maisiņiem rokās. Tad nav ne šis, ne tas, – uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra ambulatorās nodaļas vadītāja kardioloģe IVETA MINTĀLE.
Nelaiž sevī negatīvo. No stresa nav pasargāts neviens. Ir brīnišķīgas dienas, kad viss rit, kā plānots, skaisti sakārtojas, ir ļoti labs kontakts ar pacientiem, bet citkārt nekas neveicas jau no agra rīta. Tad šķiet, ka gaisā virmo kaut kas nejauks, cilvēki ir kašķīgi un dusmīgi. Pacienti, ienākdami kabinetā, nevis stāsta, kas viņam kait, bet vispirms izgāž savas dusmas. Pēc tam ar viņiem grūti runāt laipni un saticīgi, diena krietnu brīdi ir sabojāta. Beidzot pieņemt pacientus, ir tik nežēlīgs fizisks nogurums, it kā lauku būtu uzarusi. Gribas aiziet un kārtīgi izgulēties.
Reiz kāda pazīstama kundze man teica, ka ārsts nedrīkst slimnieka negācijas un pārdzīvojumus dziļi ielaist sevī, ir jāietur distance. Arī kolēģi psihiatri un psihologi māca, ka nedrīkst iztēloties un sajust tās sāpes un ciešanas, kas ir pacientam, jo tad ārsts vairs nevar viņam palīdzēt. Lai saprastu, kas notiek ar pacientu, ārstam ir jāsaglabā vēss prāts, taču nedrīkst arī kļūt vienaldzīgs. Ja tas notiek, tad ārsts vairs nav ārsts. Balanss ir jāievēro!
Uzlādē labi vārdi. Cilvēki lielākoties pie mums nāk ar savu problēmu un ir ļoti uztraukti. Reti, taču gadās ļoti labestīgi un ar humora izjūtu apveltīti pacienti, pēc kuru apmeklējuma pārņem liels prieks un gandarījums par to, ko daru. Iespējams, ka vairākums pat nenojauš, cik ārstam daudz nozīmē, ka cilvēks, kuru esi ārstējis, iegriežas pie tevis un pasaka: “Gāju garām un nodomāju – jāienāk, lai jums pateiktu paldies, ka ar mani viss ir kārtībā!”
Mani pozitīvi uzlādē arī iespēja komunicēt ar kolēģiem par profesionāliem jautājumiem, jo ikdiena aizrit ārsta kabinetā aci pret aci ar pacientiem. Kad nesen Kardiologu biedrības sēdē varēju satikties ar kolēģiem, nolasīt lekciju, pēc tam diskutēt ar viņiem, jutos spārnota, jo tā bija uzlādējoša un pozitīva komunikācija.
