Monika Zīle: Pieklājības atribūts – kalašņikovs… 1
Aizvadītajā nedēļā Krievijas Valsts domes deputāts Igors Zotovs kolēģiem vērtēšanai iesniedza priekšlikumu papildināt svinamo datumu sarakstu ar “Krievijas Federācijas pieklājīgo cilvēku dienu”, kas būtu atzīmējama 7. oktobrī. Taču nāksies apmulst visiem, kuri Valsts domes aizsardzības komitejas locekļa, atvaļinātā pulkveža ierosinājumā meklēs ētikas normu aizmetni, – kas šķiet loģiski. Bet nē. Jaunajos svētkos I. Zotovs aicina godināt tos savas valsts karavīrus un virsniekus, kas marta vidū, aiz sejsegiem slēpjoties, ar ieročiem rokās apstāvēja Krimā inspirēto referendumu, kura iznākumā Krievija rupji anektēja daļu Ukrainas. Jau tad Kremli apkalpojošie masu saziņas līdzekļi, izvairīdamies no tiešas atbildes par savas armijas klātbūtni pie balsošanas urnām, koķetēja: lai gan Krimas vēlēšanu iecirkņos patrulējušajiem patiešām trūcis armijas atpazīstamības zīmju, melno masku izgriezumos redzamās laipnās acis un izteiksmīgā klusēšana likusi vēlētājiem saprast – viņus sargā… Preses konferencē 17. aprīlī Vladimirs Putins atzinās, ka “pieklājīgie cilvēki” Krimā nākuši no krievu armijas aprindām. Ar to pašu jēdziena ekspluatēšanas maiss bija vaļā. Uz karstām pēdām Krievijas Aizsardzības ministrijas kultūras pārvaldes priekšnieks Antons Gubankovs sacerēja vārdus “pieklājīgo cilvēku” himnai, kuru jau atskaņo armijas pasākumos. Bahčisarajas pilsētas vadība svinīgi izraudzījās pieminekļa vietu “pieklājīgajam karavīram”. Bet īsi pirms Krievijā plaši svinamā 9. maija veikalos parādījās Aizsardzības ministrijas aizgādnībā tapusi apģērbu līnija ar “pieklājīgo cilvēku” zīmolu. Par šī “brenda” autortiesībām tagad sākusies skaļa plūkšanās. Jo izrādās, ka patentu valdē to pirms ministrijas jau reģistrējuši vairāki cilvēki, kuri tagad jūtas piekrāpti un iesnieguši sūdzības.
Bet, atgriežoties pie I. Zotova ierosinājuma, jāteic, ka 7. oktobris nav izvēlēts nejauši. Šajā datumā dzimšanas dienu svin Vladimirs Putins, kaimiņvalsts bruņoto spēku virspavēlnieks, kura lēmumi – tā priekšlikuma pamatojumā rakstījis I. Zotovs – “pierāda, ka konflikti jārisina mierīgā ceļā, nepieļaujot vardarbību”. Viņš piemin Kremļa pirmās personas milzīgo starptautisko autoritāti, un tas viss uz Ukrainas notikumu fona izklausās pēc asas groteskas satīras. Diemžēl ne. Arī Kalašņikova automāts kā pieklājības elements Krievijas domes deputāta uzstādījumā akcentēts vislielākajā nopietnībā. Un aukstas tirpas noskrien pār muguru, lasot kaimiņvalsts mediju bieži citēto I. Zotova ierosināto svētku pamatojumu: “Esmu pārliecināts, ka jaunā svinamā diena kļūs par vienu no “krievu pasaules” saglabāšanas un paplašināšanas (izcēlums mans. – M. Z.) vektoriem”.
I. Zotovs domē darbojas “Taisnīgās Krievijas” (“Spravedļivaja Rossija”) frakcijā. Nupat kaimiņvalstī notikušajās pašvaldību vēlēšanās šīs partijas listes minēja starp apšaubāmākajām – 36 kandidāti bija “aizmirsuši” anketās ierakstīt nopietnus kriminālpārkāpumus. Šis cipars, protams, ir spilgts politiskās kultūras rādītājs, un ētiku tur acīmredzot nepiemin. Dzīvot blakus tādam kaimiņam kļūst arvien bailīgāk, lai kā mūs mierinātu tie, gar kuru robežām vēl nestaigā ar labi saeļļotiem pieklājības atribūtiem bruņotie.
