Pieķeras īpašuma nodokļa principiem 0
Jūlija priekšpēdējā dienā Ministru kabineta komitejā skatīja Finanšu ministrijā (FM) sagatavotos pārlabotos likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” grozījumus, kas paredz ieviest vairākus vienotus principus īpašumu aplikšanā ar šo nodokli.
Šie grozījumi bija iesniegti apstiprināšanai jau šā gada martā, bet ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) neatrisināto domstarpību dēļ vairākus mēnešus bija iestrēguši valdības namā.
Cita starpā LPS iebilda pret nodomu ierobežot vietējo pašvaldību tiesības noteikt nodokļa likmi ar likumu noteikto likmju “rāmi” no 0,2 līdz 3% apmērā no īpašumu kadastrālā novērtējuma. Pēc FM plānotā, likme nevar būt lielāka par 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Lielāku likmi vietējās pašvaldības varētu noteikt tikai neapstrādātai zemei un ēku graustiem.
Par neapstrādātu zemi – 4,5% likme
Pārlabotie likuma grozījumi paredz kompromisu, proti, pašvaldībām ļautu saistošajos noteikumos noteikt, ka neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi var aplikt ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā. Kopā ar likumā noteikto papildlikmi šai zemei piemērojamais nekustamā īpašuma nodoklis iznākumā jau būtu 4,5 procentu apmērā. Ja pašvaldībai nebūs saistošo noteikumu, tad neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamu zemi apliks ar 3% nodokli, kā to paredz likums.
Pārlabotais likumprojekts paredz, ka no 2013. gada ēku graustiem 3% rēķinātu no lielākās – ēkai piekrītošās zemes kadastrālās vērtības vai ēkas kadastrālās vērtības.
Obligātie un “brīvie” principi
Likumprojektā paredzēti četri principi, kas vietējām pašvaldībām turpmāk jābalsta nodokļa politikā:
* ar nodokli apliekamo īpašumu šķirošana pēc noteiktām pazīmēm, piemēram, nodokļa maksātāji – fiziskās personas un juridiskās personas; nodokļa objekti – dzīvojamās mājas, ražošanas ēkas, veikali, biroji u. c.;
* pašvaldība salāgo nodokļa administrēšanas izdevumus ar nodokļa ieņēmumiem;
* pirms lēmuma par likmēm pašvaldībai jānovērtē, kādi būs nodokļa ieņēmumi;
* nodokļa likmes tiek noteiktas vismaz uz diviem gadiem, ja nekustamā īpašuma kadastrālās bāzes vērtības svārstības nav lielākas par 20 procentiem.
Likumprojektā nosaukti vēl trīs principi, kurus vietējā pašvaldībā var izmantot pēc saviem ieskatiem:
* ar nodokļa likmi veicina savas teritorijas uzņēmēju vai noteiktu uzņēmējdarbības veidu konkurētspēju;
* novērtē iedzīvotāju, tostarp sociāli mazaizsargāto un trūcīgo, maksātspēju;
* ar nodokļa likmi veicina savas administratīvās teritorijas sakārtošanu.
Ilgi neatrisināto domstarpību dēļ starp valsts iestādēm, LPS un citām nozaru sabiedriskajām organizācijām tiek plānots, ka pašvaldību saistošajiem noteikumiem jābūt publicētiem līdz 1. novembrim. Līdz šim bija noteikts, ka tas jāizdara līdz 1. oktobrim. Ja līdz šā gada 1. novembrim saistošo noteikumu nebūs, tad 2013. gadā nodokļa likmes būs tādas pašas kā 2012. gadā – kādas tās noteiktas likumā.
Sagatavotie likuma labojumi paredz, ka 2013. un 2014. gadā pašvaldībām būs tiesības izdot saistošos noteikumus, nosakot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu zemei vai saglabājot nodokļa apmēru zemei iepriekšējā gada līmenī, kā arī noteikt šā pieauguma ierobežojuma procentuālo apmēru. Kā uzskata labojumu autori FM, tādējādi pašvaldības varēšot pieregulēt nodokļa slogu nodokļa maksātājiem, ievērojot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības savā administratīvajā teritorijā un vietējo iedzīvotāju maksātspēju.
Atvieglojumi par bērniem
Likuma labojumi arī paredz uz pusi samazināt nodokli par dzīvojamo māju vai dzīvokli un tam piekrītošo zemi tām ģimenēm, kurās aug trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni vai bērni līdz 24 gadu vecumam un personai vai tās laulātajam ar vismaz trijiem bērniem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta. Par aprūpējamiem uzskatītu arī bērnus, kuri atrodas aizbildnībā vai audžuģimenē līdz pilngadībai.
Piespiedu nomniekiem svītros zemes nodokli
Šā nodokļa sakarā tiek plānots, ka tiem īpašniekiem, kuru ēkas atrodas uz citiem piederošas zemes, ko viņi spiesti nomāt no zemes īpašniekiem piespiedu kārtā, turpmāk vairs nebūtu jāmaksā nodoklis par zemi zemes īpašnieku vietā. Šādi labojumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” jāsagatavo Tieslietu ministrijā un jāiesniedz valdībai līdz šā gada 1. septembrim. Tieslietu ministrijā darba grupa gatavo jaunu – Dalītā īpašuma likumu, kas noteiktu zemes un uz tās uzcelto ēku īpašnieku jaunās tiesības un pienākumus. Patlaban izveidotā likuma redakcija paredz ar laiku izbeigt dalīto īpašumu pastāvēšanu, ļaujot namu un dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi.
Pēc apstiprināšanas valdībā minētie likumu grozījumi jāpieņem Saeimā.
