“Piekautā meitene” no Krievijas portāliem pārceļas uz Latviju 3
“LA” lasītāja Ieva pamanījusi vecu ziņu uzdošanu par jaunām portālā “Mirklistev.lv”, kur apgalvots, ka Rīgā vienaudži piekāvuši 13 gadus vecu meiteni un to filmējuši. Pērn faktiski tādu pašu ziņu publicējis arī “MTG TV Latvia” piederošais portāls “Skaties.lv”. Minētie fakti un ilustrācijas gan liek apšaubīt šo ziņu patiesumu. Arī Valsts policija (VP) “LA” apstiprinājusi, ka šāda notikuma, visticamāk, nav bijis.
Ziņā, kura publicēta portālā “Skaties.lv” 2015. gada 5. maijā, izmantota atsauce uz sociālajā tīklā “Facebook” publicētiem vizuālajiem materiāliem. Apgalvots, ka 13 gadus veco meiteni piekāvušas divas vienaudzes. Tomēr bilde, kuru izmanto “Skaties.lv” (un tagad arī “Mirklistev.lv), patiesībā nāk no Krievijas, kur tā parādījusies 2014. gadā. Tas it kā esot noticis Omskā. Vēlāk bilde ar zemē gulošo meiteni brūnajā jakā tikusi publicēta vēl divās Krievijas interneta lapās. Laiks, vieta un citi fakti katru reizi mainās – te tā ir Segeža (Karēlija), te Ļipecka (Krievijas centrālā daļa). Tagad notikumi jau pārcēlušies uz Rīgu. Visur ziņa tiek pavadīta ar aicinājumu aktīvi dalīties ar to sociālajos tīklos.
MTG pagājušonedēļ sodīja “klikšķu biznesmeni” Niku Endziņu (viņš arī reperis Neids), kura veidotajā portālā “Redzams.lv” bija publicēta ziņa par it kā pazudušu meiteni, atsakot viņam dalību šovā “Precētie pret brīvajiem”.
Uz “LA” jautājumu, vai “MTG TV Latvia” nav iesaistījusies viltus ziņu izplatībā par piekauto meiteni, uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Kristapsone “LA” rakstiski atbild, ka “Skaties.lv” iestājas par objektīvu, patiesu un kvalitatīvu informāciju, un no portāla atvēršanas brīža balstās uz to, ka ziņas tiek pārbaudītas, sazinoties ar attiecīgajiem dienestiem, un šī prakse attiecoties arī uz konkrēto gadījumu. Tā kā ziņa esot veca, bet joprojām tiekot pārpublicēta un cilvēki turpina par to izrādīt interesi, pieņemts lēmums šo ziņu izņemt no portāla.
“LA” jau iepriekš rakstīja par viltus ziņu gadījumiem portālos “Manaoga.lv”, “Redzams.lv” “Thebest.lv un “Vipklubs.lv” u. c., kuros tika publicēta ziņa par it kā Tukumā pazudušu meiteni. Valsts policija sazinājusies ar personām, kuras atbildīgas par viltus ziņu publicēšanu, izteikta prasība atsaukt nepatiesu informāciju un publicēt publisku atvainošanos par šādu rīcību. “Personas ir paudušas nožēlu un saprot, ka ir rīkojušās likuma normām neatbilstoši. Šobrīd viltus ziņas par bezvēsts pazudušajām personām no portāliem esot izņemtas,” teica G. Gžibovska.
Valsts policija vērtējusi iespējas vērsties pret viltus ziņu izplatītājiem. Valsts policija pauž nožēlu, ka no Krimināllikuma 2004. gadā izslēgts 271. pants “Par neslavas celšanu varas pārstāvim vai citai valsts amatpersonai vai to goda aizskaršanu sakarā ar šīm personām uzlikto pienākumu pildīšanu”, kas šajā gadījumā būtu atbilstošs līdzeklis cilvēkiem, kas nelietīgi valkā policijas vārdu.
Zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes mediju tiesību pasniedzējs Ilmārs Punka gan norāda, ka viltus ziņu gadījumiem viņa ieskatā nav nepieciešams radīt jaunus likumus, jo jau Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastāv iespējas vērsties pret huligānismu un sīko huligānismu, kas eksperta ieskatā saskatāms dažādās viltus ziņās, piemēram, par it kā pazudušo meiteni.
Jēdziens “huligānisms” ir definēts Krimināllikuma 231. pantā, kas paredz, ka par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pants paredz, ka par sīko huligānismu uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt eiro.
“Izvērtējot, vai viltus ziņu izplatīšanu var kvalificēt kā huligānismu, ir jāvērtē pazīmes – vai, izplatot nepatiesās ziņas, sabiedrības miers ir traucēts, pret sabiedrību izrādīta necieņa, vai ir traucēts iestāžu darbs. Manuprāt, tas tā viltus ziņu gadījumā arī ir. Nav jau tikai kautiņš bārā jāuztver kā huligānisms. Turklāt arī kautiņš bārā nav konkrēti atrunāts Krimināllikumā, tomēr pantu policija piemēro gan. Ja es būtu policists, tad nopietni apsvērtu, vai viltus ziņu gadījumā piemērot pieminētos pantus par huligānismu un sīko huligānismu,” norāda jurists.
Viņš uzsver, ka policijai būtu jāierosina lieta un, to izmeklējot, jāapzina nodarītais kaitējums, un tad jāsecina, vai to kvalificēt kā kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietu. Eksperts norāda, ka viltus ziņu izplatīšana internetā pēc sava rakstura ir ļoti līdzīga nepatiesajiem ziņojumiem par it kā izvietotiem spridzekļiem, par ko arī ir paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 231¹. pantu, un var par to sodīt ar reālu cietumsodu.
Neļausim meliem izplatīties! Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “LA” redakciju, rakstot uz [email protected]. Pārbaudīsim un noskaidrosim, no kurienes meliem aug kājas, un uzsitīsim pa pirkstiem garajām rokām.
Sadarbībā ar
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
