Zemas cenas 0
Patlaban tirgū cenas tupeņiem ir zemas. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu kartupeļu cena esot par trešdaļu zemāka. Pērn cena bija 9 santīmi/kg, taču šogad – 9 eiro centi/kg.
Šis gan neesot pirmais gads, kad cenas tupeņiem ir zemas. I. Pakalna atceras, ka pirms aptuveni pieciem gadiem cenas nokrita līdz rekordzemam līmenim, kad bijis izdevīgāk kartupeļus nešķirot un vest uz cietes rūpnīcu. “Piekalnes” izaudzēto nodod SIA “Zemenes” tālākai pārdošanai lielveikalos. Saimniecībai svarīgs ir līgums ar “Latfood” par kartupeļu ražošanu čipsiem – uzņēmumam iecerēts piegādāt 200 tonnas ‘Lady Clara’ un ‘Pelican’ šķirnes bumbuļus. Čipsu ražotāja vajadzībām “Piekalnēs” audzē arī ‘Bonus’ šķirnes sēklas materiālu. Ar “Latfood” sadarbība notiek trešo gadu, un saimniece ar to ir ļoti apmierināta. Vēl 300 t bumbuļu paredzēts piegādāt cietes ražotājam “Aloja Starkelsen”.
Vai šajā sezonā tirgū pietrūks kartupeļu? I. Pakalna domā, ka nepietrūks, jo jau patlaban poļi nākot iekšā ar zemām cenām. “Mums pietiks, tad jau Krievijai varētu pietrūkt. Mums nekad nav pieticis ar vietējo preci, poļi mūs vienmēr ir barojuši ar savām zemajām cenām,” viņa atgādina. Šogad tas varētu būt īpaši aktuāli, zinot, ka Krievija aizliegusi ievest Polijas dārzeņus.
Vai varam saražot un apgādāt savu tirgu ar produktu, ko dēvē arī par otro maizi? I. Pakalna uzskata, ka noteikti. Pēc statistikas datiem, kartupeļu platības Latvijā ir aptuveni 25 tūkstoši ha, bet pēc Lauku atbalsta dienesta datiem – 11 – 12 tūkstoši ha. Platības gan nav būtiski palielinājušās pēdējo gadu laikā, arī kartupeļu audzētāju nav kļuvis vairāk. “Viss notiek viļņveidīgi. Kad parādījās prasība, ka jābūt 10% sertificētai sēklai, tad varēja just, ka ir liela interese par sēklu,” stāsta saimniece. Pēcāk tas norimis. Tāpat situāciju ietekmē cenu faktors – ja iepriekšējā gadā bijusi ļoti augsta cena, tad nākamajā gadā esot sajūta, ka kartupeļus stāda visās puķudobēs. Ja cenas samazinās, notiek pretējs process. Taču stabilie audzētāji turas un īpaši “nemētājas apkārt” ar šīs kultūras audzēšanu.
Pērn kartupeļu sēkla tirgū beigusies jau martā un to vajadzēja iepirkt. Tā kā I. Pakalna ir vācu firmas “Norika” pārstāve, tad sēklu ieved no Vācijas.
Valsts augu aizsardzības dienests pārbaudot tās saimniecības, kas kultūraugus audzē vairāk nekā vienā ha, bet mazākas netiek pārbaudītas, tāpēc, iespējams, radies satraukums, ka nav ražas. Kartupelis trīs gadu laikā ir vienreiz jāatjauno. Šogad kartupeļu stādījumus īpaši skārušas dažādas slimības. Vidzemes reģionā redzams, ka daudzi lauki ir slimi. Tas nozīmējot, ka sēkla netiek atjaunota. Veicot aprēķinus, var secināt, ka audzētājiem būtu vajadzīgi 25 tūkstoši tonnu sēklas, bet reāli sertificētu sēklu izmanto ap 4500 t.
Runājot par eksportu, saimniece atzīst – jau pērn bijis pieprasījums pēc Latvijā izaudzētā – daudz elektroniskā pasta vēstuļu saņemts gan no Ungārijas, gan no Itālijas. Pirms diviem gadiem Latvijas kartupeļu audzētāji pārdeva savu produkciju Anglijā un Nīderlandē. Tolaik Eiropā ražas bija zemākas, līdz ar to pieprasījums bija liels. Pērn pavasarī kartupeļi pārdoti arī Krievijā, bet ar šo kaimiņvalsti esot jābūt uzmanīgiem. “Tiklīdz izskan runas par priekšapmaksu, tā pircēji pazūd. Katram pašam tas ir jāizvērtē,” viņa nosaka.
