Nodokļu nemaksāšana un kukuļošana iet plašumā: Valsts zaudējusi miljardu 6
Šo satraucošo faktu atklāj nule publiskotais Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pats jaunākais pētījums par ēnu ekonomikas izplatību Latvijā.
Aizvadītajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedzis 24,2%no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir pats sliktākais rādītājs kopš 2012.gada. Salīdzinājumā ar 2017.gadu tas palielinājies par 2,2%.
Valsts zaudējusi miljardu
Tāpat kā 2017.gadā arī pērn vislielāko pienesumu ēnu ekonomikas vairošanā devušas aplokšņu algas (43,5%), tām seko peļņas slēpšana (35,2%). Turklāt noslēptās peļņas apmērs audzis ( 2017.gadā – 17,1%; 2018.gadā 17,9%).
Tāpat audzis uzņēmumos strādājošo darbinieku neuzrādīšanas apmērs ( 2017.gadā – 7,4%; 2018.gadā 9,6 %).
No valstī strādājošajiem uzņēmumiem 8,6% strādā pagrīdē, proti, nekur nav reģistrēti.
Pētījuma līdzautors Arnis Sauka atzīst, ka pats pārsteidzošākais – starp pagrīdniekiem ir ne tikai mazie vai tikko uzņēmējdarbību uzsākušie, bet arī lielie, kuri valstī darbojas jau ilgāku laiku.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzīst, ka aplokšņu algu apmēri ir dramatiski.
Pērn aplokšņu algu dēļ zaudējumi sasniedza 1,07 miljardu eiro – vairāk nekā 2017.gadā, kad tie bija 927,01 miljonu eiro.
Vislielākais aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars esot Rīgas reģionā – 37%. Viņasprāt, VID cīņā pret aplokšņu algām vispirms jāpievēršas tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais – būvniecību, pasažieru pārvadājumiem, apsardzes pakalpojumiem.
Aizvadītajā gadā audzis arī kukuļošanas īpatsvars procentos no ienākumiem lietu ātrākai kārtošanai, kā arī procentos no līgumos ierakstītajām summām, kuras uzņēmēji maksājuši ierēdņiem, lai tiktu pie valsts pasūtījumiem. (2017.gadā 7,1%; 2018.gadā 8,3%).
Pirmajā vietā būvniecība
Starp tautsaimniecības nozarēm pirmajā vietā joprojām ir būvniecība. Salīdzinājumā ar 2017.gadu ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē gan ir sarucis (34,1%no iekšzemes kopprodukta (IKP); 2017.gadā – 35,2% ), tomēr tas joprojām ir aptuveni par trešdaļu lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā.
Pēc abu ēnu ekonomikas pētnieku sprieduma, Latvijā tautsaimniecībai attīstoties un nodokļu ieņēmumiem palielinoties, ēnu ekonomikai būtu jāsamazinās.
Tomēr tas vēl nenozīmējot, ka samazinās arī nelegāli iegūtās naudas apjomi, kas ir viena no galvenajām āderēm algu maksāšanai aploksnēs un ierēdņu piekukuļošanai – sevišķi būvniecībā un citās nozarēs, kuras visvairāk atkarīgas no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem.
Politiķi brīnās un izsaka minējumus
Vakar Rīgas Ekonomikas augstskolā, uzaicinātie Saeimā pārstāvēto partiju politiķiem, valsts pārvaldes ierēdņiem un uzņēmējiem tika jautāts, kāpēc, viņuprāt, krāpšanās ar nodokļiem un kukuļošana gājusi plašumā par spīti kopš pagājušā gada uzsāktajai nodokļu politikas reformai.
Daži izjautātie pat bija ļoti izbrīnīti, kāpēc reforma nav mazinājusi ēnu ekonomiku.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV/LV) domā, ka varētu būt divi iemesli, kas to veicinājusi. Pirmkārt, veicina trūkumi nodokļu politikā – mazo ienākumu saņēmējiem joprojām uzkrauts pārāk liels nodokļu slogs.
Otrkārt, valsts pārvalde joprojām nespēj tikt galā ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem. Viņaprāt, pati lielākā nelaime esot tā, ka valsts pārvalde pārāk aizraujas ar frizieru, fotogrāfu un taksistu tramdīšanu.
Bet maz domājot par to, kā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, līdz ar to ieņēmumu palielināšanai.
Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) uzskata, ka nodokļu politikas regulējums pašlaik esot pietiekams. Bet ēnu ekonomiku izplatību veicinot iestādes, kuras ir tieši atbildīgas par tās mazināšanu, tostarp korupcijas izskaušanu valsts pārvaldē.
Viņaprāt, pašlaik organizētās noziedzības grupējumiem ir liela ietekme valsts pārvaldē – lielāka nekā tām iestādēm, kuru uzdevums ir apkarot organizēto noziedzību.
Vainīgi viesstrādnieki
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!) pieļauj, ka viens no iemesliem ir mazāk produktīvajās nozarēs nelegāli iepludinātais darbaspēks, kuram var maksāt mazāk un to pašu aploksnēs.
Pastiprinoties konkurencei un palielinoties uzņēmējdarbības izdevumiem, nelegāli nodarbināto skaits arvien pieaug. Bet valdība izliekas to neredzam.
Pēc viņa domām, imigrācijas politika krasi jāmaina, ierobežojot nelegālo viesstrādnieku ieplūšanu valstī.
Otrs iemesls, viņaprāt, esot izplatītie darījumi ar skaidru naudu. Finanšu ministrija ierosināja stingrāk tos ierobežot.. Bet Saeimā grozījumi tika mīkstināti.
Vēl cits iemesls, kas veicina ēnu ekonomikas izplatību – joprojām nav izskaustas dažnedažādas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis (jaunā Vienotība) spriež, ka ēnu ekonomikas izplatību galvenokārt veicinājusi būvniecības nozare – par spīti valsts pārvaldes un pašas nozares pūliņiem mazināt gan algu maksājumus aploksnēs, gan peļņas slēpšanu, gan darbinieku skaita neuzrādīšanu.
Par būvniecības nozares lielo lomu liecina tas, ka aizvadītajā gadā tās īpatsvars tautsaimniecībā pārsniedza 7% (2017. gadā 6%).
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (KPV/LV) spriež, ka augošos būvniecības izdevumus uzņēmumos mēģina kompensēt, nemaksājot nodokļus. Tas arī esot veicinājis ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu valstī.
Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir pārliecināta, ka pagājušajā gadā uzsāktā nodokļu reforma būtiski samazinājusi nodokļu slogu.
Bet ēnu ekonomiku veicinot lielākoties mazie uzņēmēji, kuriem būtu nepieciešams noteikt īpašu nodokļu režīmu.
Bijusī finanšu ministre tagad veļ vainu uz Ekonomikas ministriju, kurai sen esot bijis uzdots radīt labvēlīgākus apstākļus mazajai uzņēmējdarbībai.
Bet līdz šim tā neko neesot izdarījusi. Lai mazinātu ierēdņu piekukuļošanu izdevīgu valsts pasūtījumu saņemšanai, viņasprāt, jāievieš standartlīgumi ne tikai būvniecībā, bet pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs.
Plāns ir, nav darītāju
Uzņēmuma “PricewaterhouseCoopers” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščerinska ir pārliecināta, ka ar kukuļošanu valsts pasūtījumu iegūšanai jātiek galā valsts pārvaldes iestādēs. Privātuzņēmumos kukuļošanas neesot.
Uzņēmēji arī gaida, kad beidzot Saeimu pārstāvošo politisko partiju pārstāvju izteiktie priekšlikumi ēnu ekonomikas ierobežošanai tiks apkopoti vienkop un kurš tos sāks īstenot.
Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola gan saka, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns jau esot.
Viņasprāt, nelaime esot cita – kad jāķeras pie ēnu ekonomikas apkarošanas, tad VID paliek vienīgais karotājs,citas valsts pārvaldes iestādes atkratās.
Ēnu ekonomikas lielums Latvijā (% no IKP) nozaru dalījumā (vidējais 2016.–2018. gadā):
Būvniecība 35,9
Pakalpojumi 22,7
Mazumtirdzniecība 24,8
Vairumtirdzniecība 18,2
Ražošana 19,6
Cits 23,0
Ēnu ekonomikas lielums (% no IKP) Latvijā (vidēji 2016.-2018.gadā):
Latgale 21,6
Zemgale 26,1
Vidzeme 19,9
Kurzeme 19,1
Rīga 24,3
Avots: Rīgas Ekonomikas augstskolas mācību spēku Arņa Saukas un Tāļa Putniņa pētījums
Par pētījumu
SSE Riga “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts ik gadu, balstoties uz SSE Riga profesora Tāļa Putniņa un SSE Riga profesora Arņa Saukas izstrādāto metodoloģiju un izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas.
Aptaujās tiek izmantoti vairāki aptaujāšanas un datu vākšanas paņēmieni, kuri iepriekšējos pētījumos izrādījušies efektīvi iespējami ticamāku atbilžu saņemšanai.
Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām “aplokšņu” algām.
Šajā pētījumā galvenā uzmanība pievērsta aplēsēm par ēnu ekonomiku 2018. gadā un tendencēm no 2009. līdz 2018. gadam.
Skatieties arī LNT Ziņu video ar ekspertu viedokļiem.
