PIEDZĪVOJUMS: Ar laivām pa Amatu 1
14. un 15. aprīlī Vidzemes straujākajā upē Amatā risināsies Latvijas čempionāta 2. posma sacensības ūdenstūrismā. Aizraujošākie notikumi gaidāmi sarežģītajā slaloma trasē pie Zvārtes ieža.
“Ceram, ka ūdens līmenis Amatā būs pakāpies vismaz 1,20 m augstu, lai sacensības nevajadzētu vēlreiz atcelt. Marta beigās palu ūdeņi pie Melturiem jau bija pārsnieguši pusotru metru, kas šajā upes posmā ir optimālākais laivošanai, taču pēkšņi uznākušā sala dēļ kūstošā sniega ūdeņi no apkaimes purviem vairs nepapildināja Amatas tecējumu, un līmenis nokritās līdz kritiskajai metra atzīmei,” par dabas untumiem stāsta sacensību rīkotājs Viesturs Briedis, ūdeņnieks ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi.
Individuālajā ieskaitē starts paredzēts 14. aprīlī plkst. 10 pie Kārļu tilta, bet komandas trasē dosies nākamajā dienā. Peldlīdzekļu pārstāvniecība visplašākā – no smailītēm līdz raftiem (4 – 6 vietu piepūšamajām laivām) un paralēlajiem katamarāniem, ūdeņnieku leksikā sauktiem par putras gurķiem. Starp raftu ekipāžām notiks Latvijas Raftinga un ūdenstūrisma federācijas (LRŪF) kausa izcīņa, kas uzvarētājiem dos iespēju piedalīties Starptautiskās raftinga federācijas rīkotās A klases sacensībās, arī pasaules un Eiropas čempionātā.
Lai nokļūtu starta vietā, pa Rīgas–Veclaicenes šoseju apmēram divus kilometrus aiz Ieriķiem jānogriežas pa kreisi uz Kārļiem un jābrauc vēl trīs kilometri pa ne visai labu ceļu. Sacensību finišs (pēc 5 upes km), 900 metru sprinta un slaloma trases atradīsies pie Zvārtes ieža.
“Šogad pēc finiša izpaliks izklaides programma, to pietaupīsim nākamajam pavasarim, kad Amatas sacīkstes svinēs 50 gadu jubileju. Ja nemaldos, tās ir vecākās ūdenstūrisma sacensības visā bijušajā Padomju Savienībā, kas tolaik pulcēja vairāk nekā 60 tūkstošus – mūsdienām gluži neticamu skaitu skatītāju; pēdējos desmit gados mūsu mačus vēro vien neliels pulciņš dalībnieku draugu un tuvinieku,” atklāj V. Briedis.
Skatītājiem jāgarlaikojas noteikti nebūs, jo nekad nevar zināt, kādus pārsteigumus sagādās Amata – Latvijā sarežģītākās 2. grūtību kategorijas upe (pavisam ir sešas kategorijas), kas no ūdenstūristiem prasa briedumu. “Amata ir gana krāčaina un līkumaina, stāviem krastiem, pilna negaidītiem šķēršļiem, lai spētu apslāpēt ikviena iesācēja bravūru,” upi raksturo LRŪF valdes loceklis Jānis Grīslis.
“Neskaitāmas reizes esmu redzējis, kā aukstajā ūdenī ķepurojas flekšīberi – bezatbildīgi, bieži vien iereibuši nemākuļi, kas laižas lejup pa upi ar rāmiem ūdeņiem domātām laivām. Varu tikai apbrīnot iesācēju neloģisko izturēšanos, tuvojoties kritušiem kokiem – viņi mēģina izvairīties no tiem atliecoties, laiva zaudē līdzsvaru un apgāžas. Pareizi smagums jāpārnes tieši uz koka pusi, lai atslogotu bortu, uz kuru spiež straume,” skaidro speciālists.
Viņš uzsver, ka, laivotājiem ieteicams saģērbties silti – uzvilkt termoveļu, vilnas vai sintētiska materiāla džemperi, neoprēna hidrokostīmu (parasti izmanto modeli bez rokām – citādi grūti airēt), zeķes un zābakus; bez speciālā apģērba ūdenī aptuveni +3 ºC var izturēt ne ilgāk par 2 – 5 minūtēm. Pēc tam sākas hipotermija – organisma neatgriezeniska atdzišana un izredzes izdzīvot strauji samazinās. Ar spectērpu uzturēšanās laiks aukstā ūdenī pieaug 3 – 4 reizes. Noteikti mugurā jāvelk glābšanas veste, kas apgāšanās gadījumā palīdzēs turēties virs ūdens, un ķivere, kas gan sildīs, gan pasargās no atsišanās pret dažādiem šķēršļiem. Zem tās vēl var pavilkt plānu cepuri. Līdzi jābūt pie laivas piesietam, ūdensnecaurlaidīgam maisam ar sausām drēbēm.
“Nebrauciet pa upi ielas apģērbā un gumijniekos, jo tie samirkstot kļūst par enkuru. Ja nevarat nopirkt vai noīrēt neoprēna tērpu, izmantojiet vilnas treniņbikses, vējjaku un vējbikses. Iekrītot ūdenī, pārvariet nepatiku, izgrieziet lieko slapjumu no drēbēm un velciet tās atkal mugurā. Pēc kāda laika, intensīvi airējot, kļūs silti. Ja tomēr salst, piestājiet malā un ātrā solī ejiet gar krastu. Tas noteikti palīdzēs, ja vien nebūs stiprs vējš, 10 grādu sals un biezs sniegs. Alkohols šādā situācijā neglābs, taču pieredzējuši ūdenstūristi iesaka pārģērbjoties mazās devās lietot tīru spirtu iekšķīgi, tas uzlabo asinsriti,” rekomendē J. Grīslis.
“Laivotājiem jārēķinās, ka apgāžoties no upes būs jātiek laukā saviem spēkiem, jo īpašas glābēju komandas krastā nedežurēs. Tiesa gan, darbojas nerakstīts ūdeņnieku likums – ja kāds nonācis nelaimē, nedomājot par sportiskiem rezultātiem, palīgā jāsteidzas tuvākajiem airētājiem,” atgādina V. Briedis.
Finišā sacensību dalībniekus gaidīs ugunskurs un silta tēja Gaujas nacionālā parka TIC telpās. Zvārtes ieža apmeklētājiem ieejas maksa – viens lats.
Vērts apskatīt!
Zvārtes iezis – ainavisks sārtā devona smilšakmens atsegums Amatas krastā. Kopējais kraujas garums ap 200 m, augstums 19 – 44 m. Ieža pakājē atrodas Gaujas nacionālā parka apmeklētāju centrs (apskatāma savvaļas ārstniecības augu ekspozīcija), ērts auto stāvlaukums, informācijas stendi, labiekārtotas takas, gājēju tiltiņš un piknika vietas. Teritorijas apmeklējums ir par maksu. Iespējams pieteikt īpašas teatralizētas programmas. Apmeklētāju centrs atvērts tūrisma sezonas laikā no 1. maija līdz 31. oktobrim, kā arī pasākumu un ūdenstūrisma sacensību laikā.
Nedaudz lejpus Zvārtes ieža Amatas pretējā krastā atrodas Miglas iezis, saukts arī par Čūsku iezi (augstums 25 m).
Kas jāapskata 1. Ainavu krauja Amatas krastā. 2. Kvēpenes pilskalns. 3. Vienkoču parks.
Kur nakšņot 1. Viesnīca “Katrīna” (Mazā Katrīnas 8 – Cēsu vēsturiskajā centrā). 2. Viesnīca “Kārļamuiža” (Kārļi, Drabešu pag. – 1 km no laivu sacīkšu starta). 3. Motelis “Saules vārti” (Vaives pag. – 3 km no Cēsu centra).
Kur paēst 1. Kafejnīca “Vendene” (Cēsis, Valmieras 9). 2. Kafejnīca “Kafērīga” (Rīgas 27). 3. Krodziņš “Glendeloka” (A. Kronvalda 2b – 2 km līdz Cēsu centram). |
