“Varēsim stāstīt nākamajām paaudzēm…” Absurdākie pandēmijas ierobežojumi latviešu atmiņās 1
Šī gada martā aprit pieci gadi kopš Latvijā tika izsludināta pirmā mājsēde, reaģējot uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu, ka Covid-19 izplatība sasniegusi pandēmijas apmērus. Atminoties šo laiku, sociālajos tīklos uzvirmo diskusijas par tā laika dīvainajiem ierobežojumiem. Loģika daudzos gadījumos palika otrajā plānā – veikalos varēja brīvi iegādāties alkoholu, bet apakšveļa tika apvilkta ar brīdinājuma lentām. Remonta veikšana kļuva par murgu un, lai iegādātos krēslu, bija nepieciešams izmantot groziņu.
Apkopojam spilgtākos komentārus no tērzēšanas platformas “X”, kur izveidojusies diskusija.
Šodien 5 gadi kopš dienas, kad sākās “lockdown”. Kas TAS bija par prikolu, kad no sērijas veikalos varēja nopirkt cepampapīru, bet ne matu krāsu???
— Ance Tarvida (@ancetarvida) March 13, 2025
“Man šķiet, ka cepampapīru nevarēja nopirkt, dāvanu iesaiņojamo tiešām nevarēja. Un vēl sveces (dzimtajā miestā, kur čekā viss ir “preces”, izlūdzos, ka man notirgo kapu sveces).”
“Flīzes pirku caur čoma firmu, citādāk nevarēja. Un atceros, ka sēklas nevarēja pirkt, podiņus varēja vai arī otrādi. Kā arī policija uzlika sodu 10 EUR, jo divas mājsaimniecības pie ezera cepām gaļu, pēc kvīts saņemšanas jautājām, vai varam turpināt cept gaļu, teica, ka jā…”
“Nespēju aizmirst kā alkoholu varēja viegli pirkt, bet blakus plauktā apakšbikses apvilktas ar norobežojošo lentu, un apsargs sit pa pirkstiem, ja gribi paņem.”
“Šveicē svētdienās tā JOPROJĀM ir. Un es nesaprotu, kāpēc. Gurķi var nopirkt, bet makaronus nē. Vai maizi. Un neviens īsti nezina, kāpēc un tieši kura daļa katrā veikalā būs ciet.”
“Atceros tikai to, ka uz apmēram vienu dienu bija aizliegts iegādāties alkoholu un valstī izcēlās mērena panika.”
“Bija tas joks, ka vietējā “Top” varēja nopirkt alkoholu, pārtiku pilnīgi brīvi, bet blakus plauktā stāvošās kancelejas preces bija lielais NĒ. Piedzerties, tauta? Droši! Rakstīt un rēķināt? Jūs ko, kategoriski NĒ!!!”
“Man vēl patika tas prikols, ka fiksi paņemt, ko vajag, nedrīkstēja, bet pasūtīt preci un gaidīt 30 min veikalā/blakus, kamēr atnesīs – lūdzu! Taisīt remontu tajā laikā bija murgs, bet nu neko, dzīvojam sabiedrībā.”
“Bija vēl posms, kad vajadzēja groziņu ņemt JYSK, lai nopirktu krēslus, kurus vajadzēja nest kopā ar groziņu uz izeju.”
“Lai nopirktu superlīmi, es apskrēju vairākus veikalus, līdz atradu, kurā pārdod. Labs veids, kā potenciāli inficēt apkārtējo.”
“Man, manai mammai un dēlam Liepājā, staigājot pa gājēju celiņu gar jūru, policija no mašīnas skaļrunī uzbļāva, ka nedrīkst pulcēties baros. Sajutos kā totalitārā valstī!”
“Tā bija episka pieredze! Gluži kā mēs šodien pārrunājām, kā mūsdienu jaunieši nav pieredzējuši Pulkvedi, Doma bedri vai frančus, tāpat arī nākamajām paaudzēm varēsim stāstīt par mājsēdi.”
