Šokējis daudzus britu parlamentāriešus, sadusmojis Briseli un novedis pie nemieriem. Kas tas ir par likumprojektu? 1
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britu valdības piedāvātais jaunais Iekšējā tirgus likumprojekts ir šokējis daudzus parlamentāriešus, sadusmojis Briseli un novedis pie lielākajiem nemieriem konservatīvajā partijā kopš vēlēšanām. Taču par spīti visam, parlaments pirmdienas vēlā vakarā ar 340 balsīm par, 263 pret nobalsoja par likumprojekta apstiprināšanu.
Vēl gan likumprojekts tiks vētīts parlamentā, tomēr vai viss ir tā, kā izskatās pirmajā acu uzmetienā?
Kas tas ir par likumprojektu?
Kā zināms, Apvienotā Karaliste (AK) formāli atstāja Eiropas Savienību (ES) šā gada 31. janvārī, parakstot izstāšanās līgumu ar bloku. Būtiska līguma daļa, kas nu ir starptautiska likuma statusā, ir Ziemeļīrijas protokols, kam jānodrošina tas, ka netiek uzstādīta “cietā” robeža starp abām Īrijām.
Taču nupat britu parlamenta pieņemtais likumprojekts paredz, ka britu valdība varēs ignorēt jau parakstīto breksita līguma daļu par preču kustību starp Ziemeļīriju un AK un ļaus mainīt nosacījumus, ja AK un ES nespēs savstarpēji vienoties.
BBC raksta, ka Boriss Džonsons nemaz neslēpj, ka jaunais likums pārkāpj paša parakstīto, apgalvojot, ka jebkuram, kurš atbalsta “neatkarību un AK teritorijas nedalāmību”, par šo likumu “vajadzētu priecāties”.
Džonsons skaidro, ka AK labticīgi parakstīja izstāšanās līgumu ar ES un grasījās pildīt savas saistības, arī tās, kas attiecas uz Ziemeļīrijas robežu, taču nu ir izrādījies, ka ir jārīkojas, lai aizstāvētos pret ES vēlmi pa savam interpretēt dažus līguma aspektus, izmantojot kā sviras sarunās par jauno tirdzniecības līgumu.
“Ko mēs šobrīd neesam gatavi paciest, ir situācija, kur ES visā nopietnībā tic, ka viņiem ir dota iespēja sadalīt mūsu valsti,” parlamenta debatēs Džonsons parlamentāriešiem lika noprast, ka ES draud aizliegt britu kompānijām eksportēt dzīvnieku produktus uz Ziemeļīriju vai ES. “ES joprojām nav noņēmusi šo revolveri no galda.”
Taču parlamentāriešiem tiek solīts, ka jaunais likums ir tikai un vienīgi “apdrošināšanas polise” un parlaments varēs balsot par pieņemtā likuma stāšanos spēkā. “Man nav nekādas vēlēšanās likt šo likumu lietā.”
Normālā situācijā parlamenta debatēs pirms balsošanas neērtus jautājumus uzdotu leiboristu līderis, bijušais jurists, sers Keirs Stāmers, taču viņam nācās pašizolēties, jo vienam no bērniem bija parādījušies Covid-19 līdzīgi simptomi. Viņa vietā stājās kādreizējais leiboristu līderis Eds Milibands, paziņojot, ka pie visa vainojams pats Boriss Džonsons.
“Tas ir viņa darījums, tas ir viņa haoss, tā ir viņa nevieksme. Pirmo reizi viņa dzīvē ir pienācis laiks uzņemties atbildību un tikt ar visu galā. Viņš vai nu nerunāja atklāti ar tautu pašā sākumā, vai arī nesaprata [parakstīto līgumu].” Pat paša Džonsona konservatīvā partija ir sašutusi par iniciatīvu, bijušajam ministram Dadžidam Džavidam secinot, ka “starptautisko saistību pārkāpšana ir solis, ko nedrīkst uztvert kā pašsaprotamu”.
Pieci bijušie britu premjeri izteikuši bažas par šo soli, arī Terēza Meja un Deivids Kamerons, kurš pirmdienas debatēs parlamentā izteicās, ka starptautisko likumu pārkāpšanai “jābūt absolūti pēdējam risinājumam”.
Jāpiebilst, ka pats Kamerons 2012. gadā pārkāpa starptautiskās saistības, ignorējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu par to, ka AK cietumos visiem ieslodzītajiem jādod iespēja balsot vēlēšanās, un ANO vaino pašu ES starptautisko saistību pārkāpšanā, risinot bēgļu situāciju.
Ardievas tirdzniecības līgumam ar ES?
Ne gluži. “Daily Mail” politiskais redaktors Džeisons Grūvs raksta, ka jūlijā ES sarunvedējs Mišels Barnjē ieminējies britu sarunvedējam Deividam Frostam, ka bezlīguma gadījumā varētu bloķēt britu pārtikas eksportu uz ES. Šajā momentā britu sarunvedēji sapratuši, ka ES draud ieņemt “maksimālistu pozīciju” attiecībā uz breksita darījumu, radot virkni problēmu starp AK un Ziemeļīriju.
Barnjē draudus esot vairākkārt atkārtojis, galu galā pagājušajā nedēļā tos paziņojot arī publiski.
Tikmēr britu puse ar Frostu un Dominiku Kumingu priekšgalā slepenībā plānojusi virkni pasākumu, kas ierobežotu ES iejaukšanos AK lietās. Visi iesaistītie zinājuši, ka aizsardzības pasākumi pārkāps pagājušogad parakstīto izstāšanās līgumu, taču uzskatīja, ka tas ir pieļaujams, ņemot vērā nelabvēlīgo sarunu gaitu.
Valdības ministri parakstīja pasākumu plānu pagājušajā ceturtdienā, nākamajā dienā protestējot atkāpās valdības vadošais jurists, bet tajā pašā laikā daudzi konservatīvās partijas biedri tic, ka valdības gājiens ir sarunu taktika, lai iekustinātu strupceļā nonākušās breksita sarunas. Džonsons atzinis, ka likums patiesībā nemaz nerisina pārtikas blokādes draudus Ziemeļīrijā.
“Trakā Niksona teorija”
Tobiass Elvuds, britu parlamenta aizsardzības komitejas pārstāvis, domā, ka valdības gājiens ir balstīts uz tā dēvēto trakā Niksona teoriju – sarunu taktiku, kuras mērķis ir pārliecināt otru pusi, ka sarunvedējs ir gatavs uz visu, tādējādi spiežot otru pusi piekāpties.
“Trakā Niksona teorija” bieži tiek minēta saistībā ar ASV prezidenta Ričarda Niksona ārlietu politiku, liekot naidīgajam komunistisko valstu blokam domāt, ka viņš ir iracionāls un neprognozējams, tātad ļoti jāuzmanās, lai neizprovocētu ASV. Pašreizējais ASV prezidents izmanto šo pašu stratēģiju.
Lai nu kā, Brisele pagaidām vēl nav atstājusi sarunu galdu, nākamnedēļ plānotas papildu informatīvas sarunas. Britu avoti ziņo, ka, par spīti strīdam, pagājušās nedēļas sarunas ir bijušas visproduktīvākās pēdējos mēnešuos, Barnjē beidzot nedaudz piekāpjoties un atļaujot sākt diskusiju par vairākām vienkāršāk risināmām problēmām. Britu premjers noteicis, ka beigu termiņš pēcbreksita tirdzniecības līguma noslēgšanai ir oktobra vidus.
“Sešu cilvēku likums”
Kopš pirmdienas Anglijā ir ievests “rule of six” – “sešu cilvēku likums”, kas nozīmē, ka aizliegts pulcēties grupās, lielākās par sešiem cilvēkiem gan iekštelpās, gan ārā. Noteikumi neattiecas, piemēram, uz sabiedriskās ēdināšanas iestādēm vai skolām.
Izmaiņas tiek pamatotas ar koronavīrusa gadījumu straujo pieaugumu visā valstī, tajā pašā laikā atzīstot, ka nāves gadījumu ir ļoti maz.
Pēdējā laikā sarosījušās dažādas aktīvistu grupas, radot pamatīgu haosu ar demonstrācijām, nelegāliem reiviem, pat ielu ballītēm Londonā, ar ko policija nespēj tikt galā.
Lielas daļas britu attieksme pret ierobežojumiem nav noslēpums, tādēļ jājautā, kāda jēga ieviest striktākus noteikumus, ja pat esošos nevar nodrošināt? Iespējams, ka tieši vēlme samazināt iespēju pulcēties ir īstā atbilde, jo ierobežojumus sola pārskatīt drīzumā – tad, kad jaunais likumprojekts par iekšējo tirgu pēc breksita jau būs apstiprināts.
