Piedot nenozīmē aizmirst, saprast, nav arī obligāti jāattaisno 0
Piedošana pirmkārt vajadzīga piedevējam, tā atbrīvo tevi no tā, kas saēd tevi dzīvu, kas nokauj tavu prieku un tavas spējas mīlēt neierobežoti un ar visu sirdi.
Viljams Pols Jangs “Būda”.
Piedot nenozīmē…
Cilvēkiem ir ļoti grūti piedot, ja viņi kļūdaini izprot jēdzienu “piedošana”. Daudzi cilvēki ļoti bieži nesaprot, kas ir piedošana un kas nav. Nepareizi saprasta “piedošana” var radīt cilvēkam, kurš vēlas piedot, turpmākas traumas un diskomfortu, novērojis psihologs Vitālijs Buliga.
Piedot nenozīmē aizmirst
Gluži pretēji – cilvēks neko neaizmirst. Visi notikumi mūsu dzīvē, arī piedzīvotie aizvainojumi, ir vērtīga dzīves pieredze. Nodarītās pārestības māca izzināt pasauli, citus cilvēkus, sevi. Māca, no kādām situācijām vajadzētu izvairīties, kam jāpievērš īpaša uzmanība, lai pasargātu sevi no kārtējās traumas.
Tāpēc neko nevajag aizmirst. “Neaizmirst” nozīmē atcerēties traumu, un pati atmiņa palīdzēs padarīt traumējošos pārdzīvojumus nesāpīgus.
Piedot nenozīmē saprast
Saprašana, kādi apsvērumi vadīja apvainotāju, var apmierināt apvainotā cilvēka interesi un būt vērtīga mācība nākotnē. Dažreiz sapratne var atvieglot piedošanu, bet var arī sarežģīt. Gadās, ka cilvēki vadās no negatīviem motīviem, viņi var kaut ko sliktu darīt pilnīgi bezjēdzīgi.
Sapratne un piedošana ir divas dažādas darbības, kurām nevajadzētu pastāvēt tikai pārī. Nevajadzētu censties saprast citus cilvēkus, viņu sarežģītos uzvedības motīvus, kas bija pamats tavai aizvainošanai.
Piedot nenozīmē attaisnot
Daži cilvēki, izprotot apvainotāja motīvus, mēģina viņu attaisnot, mēģinot atrast vainu mīkstinošus apstākļus (“Viņš bērnībā tika pazemots, tāpēc tāpat izrīkojās ar mani”). Katram cilvēkam ir brīva griba, un neviens viņam neliek citus apvainot un pazemot.
Piedošana neprasa otru attaisnot un noņemt kādam atbildību par viņa rīcību (pārkāpumu).
Piedot nenozīmē izlikties, ka nekas nav noticis
Piedošana nebalstās uz kaitējuma nozīmīguma samazināšanu vai iespaida radīšanu, ka vispār nekas nav noticis. Apvainotajam cilvēkam ir tiesības uz sāpēm, vilšanos, aizvainojumu. Nevajadzētu apspiest savas jūtas, bet ļaut tām izpausties, lai tās nesnaustu cilvēkā visu atlikušo dzīvi.
Izliekoties, ka nekas nav noticis, nākotnē apvainota persona var līdzīgi nodarīt ļaunumu citiem, ticot, ka nekas slikts nenotiek.
Piedot nenozīmē līdz minimumam samazināt kaitējumu
To pašu iemeslu dēļ nevajadzētu samazināt nodarīto kaitējumu (vai pārspīlēt). Vajadzētu mēģināt uztvert traumu atbilstoši realitātei.
Piedot nenozīmē atkal noticēt
Piedošana var būt saistīta ar uzticēšanās atgūšanu, bet ne obligāti. Var piedot draugam, kurš mūs aizvainoja neuzmanības dēļ, bez ļaunprātības un atkal uzticēties viņam, bet var arī nesaistīt šīs lietas. Var pa īstam piedot un neuzticēties.
Ļoti bieži mēs tiekamies ar cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav pelnījuši uzticēšanos. No jauna uzticēties viņiem, ja ir negatīva pieredze, būtu neapdomīgi.
Piedot nenozīmē sadraudzēties
Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka piedošana var būt saistīta ar nepieciešamību noslēgt draudzīgākas attiecības ar apvainotāju.
Piedošanai nav nekāda sakara ar draudzību. Draugi ir nozīmīgi cilvēki dzīvē, tuvi cilvēki, viņiem var uzticēties.
Apvainotājam var un vajag piedot viņa uzvedību, taču ir ļoti svarīgi saglabāt drošu distanci, garantējot traumatiskās situācijas neatkārtošanos.
Piedot nenozīmē būt kopā ar apvainotāju
Gadās arī tā, ka cilvēki, kurus vecāki bērnībā traumējuši, piedod viņiem un cer satuvināties. Reizēm tā notiek, it īpaši, ja vecāki to vēlas.
Situācijā, kad apvainotājs cenšas satuvināties, piedošana to atvieglo. Nepiedošana padara tuvību neiespējamu. Tas, protams, nenozīmē, ka piedošana automātiski noved pie satuvināšanās ar pāridarītāju.
Notiek arī tā, ka, pat piedodot, satuvināšanās nav iespējama. Tas notiek tad, ja apvainotājs, kurš saņēmis piedošanu, vairākkārt turpina radīt “emocionālas brūces”. Šajā gadījumā viņš zaudē uzticēšanos un cieņu.
Piedot nenozīmē atteikties no taisnīga soda
Piedošana nedrīkstētu būt atteikšanās no taisnīga soda pāridarītājam.
P.S. Piedošana attiecas uz pagātni, kuru nevar mainīt. Mainīt var tikai tagadni. Situācijā, kad kāds mēģina tevi aizvainot, vajadzētu mēģināt sevi aizstāvēt. Pagātne nemainās, bet no tās var izdarīt zināmus secinājumus (ko varētu darīt, lai šāda traumatiska situācija neatkārtojas).
Piedošana negarantē, ka apvainotājs nemēģinās to atkārtot vēlreiz. Piedot nenozīmē atteikties no aizstāvēšanās, ja apvainotājs atkal gribēs nodarīt pāri. No pagātnes pieredzes mēs iegūstam nenovērtējamu pieredzi nākotnei, lai efektīvi aizsargātos tagadnē.
Avots: all-psy.com
