Regresijas terapeits: Kā dziedināt iekšējo bērnu un paviesoties iepriekšējās dzīvēs 0
Daniels Maršans ir reiki meistars un regresijas terapeits, kurš pulcina domubiedrus uz īpašiem meditācijas apļiem. Taču viņu var ne tikai sastapt dziedinošos seansos, bet arī dzirdēt spēlējam ģitāru mūsdienu tautas mūzikas grupā Daba San. Daniels ir pārliecināts, ka spēku var smelties savā tautā, tomēr vispirms sevī pašā.
Danielu kopš pusaudža gadiem interesēja dzīves netveramā puse, viņš iedziļinājās garīgajās praksēs un dažādās dziedināšanas metodēs. Reiz aizbrauca mammai līdzi uz Araksti Rūjienas pusē pie tālu izslavētās vārdotājas Ernas Stallītes (viņa jau četrus gadus ir aizsaulē). Erna vērīgi lūkojās, tad izteica svarīgu frāzi: kāpēc braucāt pie manis, puisim taču pašam ir spējas dziedināt. Vēl piebilda, ka Latvijā pēdējā laikā dzimuši daudzi enerģētiski spēcīgi cilvēki.
“Toreiz sāku prātot, ka varu par to ne tikai lasīt grāmatās, bet arī pats kaut ko darīt,” atceras Daniels.
Viņš sāka arvien vairāk meditēt, apmeklēja dažādus dziedniecības kursus. Iepazinās ar reiki dziedniecības sistēmu, saņēma iniciāciju jeb iesvētīšanu. Vēl izstudēja regresijas terapiju, kas ļauj pietuvoties iepriekšējām dzīvēm, apguva to pie britu regresijas terapeites Kārenas Ī. Velsas. Pirms diviem gadiem Daniels sāka dziedināt citus cilvēkus.
“Pašlaik turpinu attīstīt visas šīs prasmes, palīdzot gan sev, gan citiem cilvēkiem. Ņemu talkā gaismas un mīlestības dziedinošās enerģijas,” viņš uzsver.
Vispirms piedot sev
Cilvēki itin bieži neiedomājas, cik būtiski ir piedot tam, kurš nodarījis pāri. Taču dziļš aizvainojums un dusmas ilgstošā laika posmā var radīt gan psiholoģiskas, gan fiziskas slimības. Var jau pateikt: esmu visiem piedevis, bet, ja neesi to izdarījis pa īstam, līdz kaulam, tas turpina grauzt tevi pašu.
“Mans uzdevums ir palīdzēt harmonizēt attiecības ar piedošanu. Kā zināms, piedošana ir viena no galvenajām dziedniecības metodēm, kas palīdz atlaist bailes, dusmas un aizvainojumu. Tikai piedošanas enerģija var stāties pretī negatīvajām enerģijām. Lai tas notiktu, vispirms vajadzētu piedot pašam sev, savam ķermenim. Ikviens taču mēdz nodomāt kaut ko sliktu par savu izskatu, fizisko ķermeni, ka neesmu pietiekami labs un skaists, tātad bijuši kādi pāridarījumi sev,” skaidro Daniels Maršans.
Kas jādara, lai sev piedotu? Vispirms ērti jāapsēžas un jānomierinās, jāatslābinās. Lai tas notiktu vieglāk, vajag paelpot ar noteiktu domu – ieelpoju mieru, izelpoju saspringumu.
Pēc tam aizver acis un koncentrē uzmanību krūškurvja vidū, sirds čakras apvidū. Pēc tam iedomājas sevi, savu tēlu – it kā pats sev stāvētu priekšā.
“Dažiem cilvēkiem visai grūti padodas vizualizēšana, tomēr pats galvenais ir nevis ieraudzīt, bet gan sajust! Ja vizualizē mehāniski, bez sajūtām, arī nebūs efekta,” uzsver Daniels.
Tātad iztēlojas sevi un ieskatās sev acīs. Palūdz piedošanu par visu slikto, ko par sevi domājis. Iedomājas, ka apskauj sevi. Saka, ka mīl sevi un piedod sev visas kļūdas, ko pieļāvis. Der atkārtot vairākas reizes: es sevi mīlu, es sev piedodu.
“Jo vairāk to dara no sirds, jo spēcīgāk izdosies, būs lielāks efekts. No sirds centra sūta mīlestību pats sev. Izelpo sastāvējušo enerģiju, aizvainojumu, bet ieelpo mīlestību. Ja ir pieredze ar gaismas būtnēm, sargeņģeļiem, var arī viņus pasaukt, lai pieskaras ar savu enerģiju un palīdz piedot.”
Turpinām piedot
Līdzīgi, kā piedevi sev, vari to paveikt ar cilvēku, kurš tev kādreiz nodarījis pāri. Piedošana jau nenozīmē attaisnot viņa rīcību, ja tā bijusi, piemēram, vardarbīga, nodevīga vai ļauna, nav jāsaka, ka viņš darījis labu. Taču vajag atbrīvoties no negatīvās enerģijas, kas ir starp jums. Svarīgākais ir atbrīvot savas negatīvās emocijas saistībā ar šo cilvēku un notikumu. Tad mezgls sāks atraisīties. Pamazām viss attīrīsies, protams, atkarībā no tā, cik smagas bijušas problēmas.
Izrādās, nemaz nevajag šo cilvēku satikt, lai viņam piedotu. To var paveikt vizualizējot. Iedomājas, iztēlojas šo cilvēku sev priekšā. Ieskatās viņam acīs un no sirds saka – piedod, vienlaikus piedomājot, par kādu konkrētu notikumu, nodarījumu šo piedošanu izsaka.
“No pieredzes varu teikt, ka tas tiešām nav viegli, jo ir daudz emociju, kāpj sāpīgas atmiņas. Tomēr piedošana noņem smagumu. Ja sāk birt asaras, tātad tas ir noticis pa īstam. Parasti pēc šādas meditācijas paliek silts mīlestības nospiedums un pateicība, ka šis cilvēks man kaut ko ir iemācījis, esmu kaut ko sapratis un kaut kur nonācis. Ar piedošanas brīdi mācība it kā ir noslēgta, tiek pārgrieztas aukliņas. Ja turpina nepiedot, it kā paliek uz otru gadu, mācība nav gūta, tātad dzīvē tālāk netiec.”
