Foto – pixabay.com

Piedošana kā garīgs izaicinājums sev. Ko nozīmē piedot? 0

Būtu jau labi, ja situācijā “agresors – cietušais” visi savstarpēji atvainotos un dažas dienas vēlāk viss jau būtu aizmirsies! Cik ideāli! Tomēr ļoti bieži šādās situācijās cilvēki sāk apmētāt viens otru ar dažādiem “amorāliem dubļiem”…

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Visā pasaulē nav tāda cilvēka, kurš vismaz vienu reizi dzīvē nebūtu iepazinis aizvainojuma rūgtumu. Bieži vien mēs vainojam citus tajā, kas mums nav izdevies, bet paturam pie sevis nožēlu, skumjas, dusmas, netaisnības izjūtu, aizvainojumu… Savās problēmās un neveiksmēs var vainot Dievu, cilvēkus, apstākļus, prezidentu un valdību… Var uztvert šo pasauli kā naidīgu un netaisnīgu. Tādos gadījumos dzīve aizvainojumā dažiem cilvēkiem kļūst par vienīgo jēgu dzīvē.

Upura arhetips iesakņojies daudzos no mums un spēcīgi ietekmē apziņu. Daudzus gadus var pavadīt nožēlā par savu vājumu, kad aizvainojums iznīcina laimes sajūta un prieku, izraisa daudzas nopietnas slimības, novērojis psihologs Vitālijs Buliga. Bet vajadzēja tikai vienkārši piedot…

CITI ŠOBRĪD LASA

Aplūkosim tās iezīmes, kas patiešām raksturo piedošanu.

“Piedot” nozīmē…

Pārtraukt sava naida kultivēšanu

Naids ir dabiskas emocijas, reakcija uz mums nodarītajām sāpēm. Pēc būtības visas emocijas ir mainīgas, tās parādās un izzūd. Tāpat kā jebkuras cilvēka emocijas, pēc kāda laika naids dabiski pazūd. Tomēr cilvēks var attīstīt un pastiprināt sevī emocijas, piemēram, mīlestības jūtas, pateicību vai skumjas, tāpat kā daži cilvēki sevī kultivē naidu, neļaujot tam pazust.

Atceroties pāridarījumus un to sekas, kas jūtamas līdz šai dienai, cilvēki atkal un atkal pārdzīvo emocionālas sāpes. Naida kultivēšanai bieži vien ir savas priekšrocības un slēpti motīvi – tā dod enerģiju atriebībai un “psiholoģiskam komfortam” no pastāvīgas atrašanās upura lomā.

Jā, tieši tā! Pajautā sev: “Kādas ir manas priekšrocības, atrodoties upura lomā?” Ēriks Berns kādā no saviem bestselleriem apraksta interesantu spēli, ko sauc par “koka kāju”. Spēles būtība – cilvēks, kuram ir kāds defekts, to izmanto kā attaisnojumu savai nepareizajai un amorālajai rīcībai un tam, ka viņš nevēlas cīnīties pret realitātes izaicinājumiem, savam slinkumam un viltībai.

Atteikties no atriebības (tai skaitā sevis sodīšanas)

Daudzu cilvēku dabiska vēlme ir atriebties, lai pāridarītājs sajustos līdzīgi kā cietušais un saprastu, ko sliktu ir nodarījis. Cilvēki kļūdaini vēlas absolūtu taisnīgumu, lai tiktu sodīta jebkura trauma (nodarījums), un visi parādi atmaksāti, tas ir, “aci pret aci”. Ļoti žēl, bet mūsu pasaulē šāda līdzsvara nav. Tikai pasakās sliktie darbi tiek sodīti, bet labie – apbalvoti. Reālajā pasaulē bieži notiek atšķirīgi, un mums nav tiesneša pilnvaru, kas mums ļautu pieņemt taisnīgu spriedumu un sodīt vainīgos.

Reklāma
Reklāma

Atriebība prasa koncentrēties uz atbildes kaitējuma nodarīšanu vainīgajam. Cilvēks, kurš koncentrējies uz savu dzīvi, saviem laimīgajiem brīžiem, vienkārši nepamanīs brīdi atriebībai, un pat tad, kad viņš to ieraudzīs, bieži vien nevēlēsies tērēt savu vērtīgo laiku, lai kaitētu citam.

Tādēļ atriebējiem ir jākultivē sevī vēlme atriebties un dusmas – jo šīs toksiskās jūtas dod viņiem enerģiju, lai atriebtos, tiklīdz pienāk īstais brīdis.

Samierināties ar to, ka visticamāk nodarītais kaitējums un aizvainojums netiks kompensēti

Visticamāk, jūsu traumas un aizvainojumi netiks atlīdzināti vispār. Gadās arī tā, ka pat vistuvākais cilvēks neatvainojas par tev nodarīto kaitējumu vai aizvainošanu.

Atteikties no “koka kājas”

Apkārtējiem ir zemākas prasības pret cilvēku ar koka kāju, jo visiem ir skaidrs, ka viņš nekļūs par lielisku dejotāju vai slavenu futbolistu. Tomēr ir cilvēki, kuri, neraugoties koka kāju, dzīvo kvalitatīvāk un realizē sevi jomās, kurās protēze kājas vietā viņiem netraucē. Un ir tie, kam koka kāja ir aizsegs kļūšanai par upuri vai sāpju nodarīšanai citiem.

Cilvēks, kurš dzīves spēlē izmanto koka kāju, informē visus par savu bezpalīdzīgo stāvokli: “ko jūs varat sagaidīt no cilvēka ar koka kāju?”

Mūsu gadījumā “koka kāja” ir metafora. Ko gan labu var sagaidīt no cilvēka, kurš bērnībā piedzīvojis tēva alkoholiķa nežēlīgo izturēšanos? Vai arī ko var sagaidīt no depresijas slimnieka? “Koka kājas” spēlētājs vienmēr izmanto savus ierobežojumus, lai samazinātu prasības sev un savas reālās iespējas.

Avots: all-psy.com

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.