“Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls!” Stāsts par vīru, kura dzeja dzirdama apmēram 500 Paula dziesmās 11
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Krotes pagasta “Būdniekos” zemnieka ģimenē dzimis dzejnieks un atdzejotājs no angļu, krievu, spāņu, vācu valodas, daudzu tautā joprojām populāru estrādes dziesmu vārdu autors Alfrēds Krūklis. Viņa sacerētās rindas dzirdamas Raimonda Paula melodijās “Mežābele” (“Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”), “Mežrozīte”, “Zilie lini”, “Dziesma nenosalst”, “Teic, kur zeme tā”, “Vectētiņš un vecmāmiņa”, bet kopējais dažādu komponistu rakstīto solo, estrādes un kora dziesmu skaits ar Krūkļa vārdiem mērāms aptuveni piecos simtos.
Tiesa, tikai daļa no tām pārdzīvojušas laika pārbaudi, jo īpaši daiļrades sākumā daudz kas norakstāms padomju ideoloģijas nodevās.
Dzeju rakstīt autors sāka vēl studiju gados Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē 40. gadu beigās, kad citastarp tapa un tika publicētas tādas Staļina laikmeta nodevas kā “Padomju rubļi” (1949):
“Šos rubļus es aizdodu valstij,/
Lai stipra tā varētu zelt./
No rubļiem augs vareni balsti,/
Kam Dzimteni sauļup celt.”
vai “Kolchoznieks” (1948):
“Dūc mašīnu dziesmas pa gaisiem,/
Viz zilgmājā mākoņu sniegs,/
Bet šķūnī pie pilnajiem maisiem/
Stāv priecīgs kolchoznieks./
Viņš nears vairs budžu ārēs,/
Ne saimnieka brūņus jūgs.”
Tā rakstīt nācās, lai tiktu elitārajā Latvijas PSR Rakstnieku savienībā. Krūkļa rindas sāka izmantot dziesmām jau 50. gadu sākumā, bet 1956. gada pavasarī, kā stāsta, pie viņa pienācis kāds jauns cilvēks un teicis: “Piedodiet, dzejniek, es esmu Raimonds Pauls. Man ir mūzika, jums dzeja.”
Krūklis ļoti reti rakstījis dzeju dziesmām vēl pirms melodijas tapšanas. Parasti bijis otrādi.
