Piederība ES jāvairo pašiem 5
Nostiprināt Latvijas iedzīvotāju zināšanas par Eiropas Savienības (ES) dotajām tiesībām brīvi pārvietoties, strādāt un mācīties – ar šādu mērķi aizvadītajā gadā sevi pieteica Eiropas pilsoņu gads. Tā laikā septiņiem valsts iedzīvotājiem tika piešķirts labas gribas vēstnieka gods, un viņi kopš gada pirmās puses uzcītīgi pildīja sev uzdotos pienākumus.
Viedokli pauduši aktīvi
Par labas gribas vēstniekiem mūsu valstī tika izvēlēti Andris Gobiņš, kurš ir “Eiropas kustība Latvijā” prezidents, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra direktore Sarmīte Vīksna, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, Rasma Pīpiķe – Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un Māris Kučinskis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks.
Mandātu vēstniekiem 15. martā nodeva bijusī Latvijas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Dokumentā, ko parakstīja ik vēstnieks, kā īpašs viņa uzdevums tika izcelta publiska sava viedokļa paušana, tāpēc Eiropas gadā vēstnieki dalījās personiskajā pieredzē un redzējumā, kā arī apmeklēja pēc iespējas vairāk valstī rīkoto nacionālo pasākumu.
Līdzās šīm aktivitātēm katram vēstniekam bija jāpaaugstina pilsoņu, it sevišķi jauniešu, izpratne par labuma gūšanu no Savienības tiesībām, kā arī jāpalīdz savas pilsoņa tiesības izmantot. Vēl viens uzdevums bija debašu veicināšana par pārvietošanās, izglītošanās, darba tiesībām un uzturēšanās brīvību, kas ir neatņemama Savienības pilsonības aspekta sastāvdaļa.
“Labas gribas vēstnieka pienākumu pildīju ar labām sajūtām,” stāsta Rasma Pīpiķe. Viņa uzsver, ka tas ir bijis arī viņas pamatdarbs pēdējos desmit gadus – veicināt sabiedrības iesaisti un dažādu iedzīvotāju grupu vēlmi aizstāvēt savas tiesības. Par savām galvenajām aktivitātēm kā labas gribas vēstniecei R. Pīpiķe min Pilsoniskās alianses pagājušajā gadā veidoto kampaņu “Mazais pilsonis ES” un konferenci par cilvēku drošības un pilsonības jautājumiem.
Bērniem domātā kampaņa izglītoja ap 1800 mazo cilvēku, bet konference ļāva izdarīt secinājumus, ar kuriem tālāk var strādāt konkrētas organizācijas. Vaicāta, vai līdz ar pilsoņu gada beigām ir radušies kādi secinājumi, Pilsoniskās alianses vadītāja atbildēja, “manuprāt, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas darbs nevar beigties, un to pierādīja Zolitūdes traģēdija”. Valstij joprojām jāsaprot, kā iedzīvotājus iesaistīt katrā reālā situācijā, ne tikai tad, kad tiem kas jāpasniedz.
Piederība jāizjūt arī pašiem
Gada nogalē īpašā pasākumā ES mājā tika godināti gan vēstnieki, gan atminēti citi 2013. gadā notikušie ar Eiropas Savienību saistītie pasākumi. Atzinības par iesaisti saņēma arī organizāciju vadītāji, kuri snieguši nozīmīgu devumu un īstenojuši pasākumus, kas Latvijas sabiedrībai nodeva galvenos Eiropas pilsoņu gada vēstījumus. Kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā klātesošajiem minēja, ka “nākamgad būs apritējuši desmit gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tas ir pietiekami ilgs laiks, lai mēs varētu izdarīt secinājumus par to, ko paši esam darījuši, lai iekļautos šajā savienībā un justos tai piederīgi”.
Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis sākotnēji bija pārsteigts par viņam doto iespēju būt vienam no labas gribas vēstniekiem, taču kopumā teic, ka viņam patika darboties šajā brīvprātīgajā darbā. “Agrāk darbojos nevalstiskajā sektorā, tādēļ šī bija kā nostalģija,” viņš atzīmēja. Īpaši spilgti rektoram atmiņā palikusi reģionu diskusija, kas notika Rēzeknē. Tas tādēļ, ka “mēs no tēmas par Eiropas lietām aizgājām līdz ļoti lokālām, un diskusija bija tik karsta, ka reizēm, runājot par globālo, aizmirstas lokālais”. Ar domu “ja mēs sakārtosim situāciju Latvijā, sakārtotāka būs arī Eiropa”, viņš mēģināja diskusijā virzīt ideju, ka Eiropa galvenokārt esam mēs paši.
Sarmīte Vīksna par priekšrocību vēstnieka amatā min apstākli, ka “definētais mērķis un uzdevumi bija cieši saistīti ar manu ikdienas darbu un pieredzi”. Viņa bija gandarīta par iespēju uzrunāt plaša spektra cilvēkus – jauniešus, uzņēmējus, pedagogus, vecākus – respektīvi, vairākas interešu grupas. Nozīmīgs bija kolēģu un sadarbībais partneru sniegtais atbalsts, it sevišķi Vācijas Darba devēju asociācijas NORDMETALL un Flensburgas universitātes mācībspēku personīgais ieguldīgums Zemgales reģiona skolotāju tālākizglītībā. Par nozīmīgākajiem organizētajiem pasākumiem S. Vīksna dēvē seminārus uzņēmējdarbības attīstībai, skolotājiem un klašu audzinātājiem. Īpašu cilvēku atbalstu guva iedzīvotāju indivudālā konsultēšana par Eiropas mūžiglītības programmām.
Gadu iezīmēšanai senas tradīcijas
Eiropas Savienība katru gadu kādu īpašu tēmu izvēlas jau kopš 1983. gada.
To, kādu tēmu noteikt katram konkrētam gadam, ierosina Eiropas Komisija. Pēc tam to akceptē Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis. Jāpiebilst, ka arī ES iedzīvotāji var rosināt kādu konkrētu jautājumu izvirzīt par gada galveno tēmu, jo saraksts ar tām tiek veidots vairākus gadus uz priekšu.
Atgādināsim, ka 2014. gads pasludināts par Eiropas ģimenes gadu.
