Ezers nebija jāpārdod 10
“Ar Dukanu ezeru un citiem, kuros pēc Civillikuma zvejas tiesības pieder valstij, tika pieļauta kļūda, nododot to privatizācijai. To nevajadzēja,” domā Ludzas novada pašvaldības attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Ilona Igovena. “Tā kā ezeru zemei noteiktā pārdošanas vērtība tolaik bija maza, tie gāja uz izķeršanu par santīmiem. Iespējams, tāpēc šo ezeru pircēji nepadomāja, kādas ir viņu tiesības, iegūstot tos īpašumā. Tagad pašvaldībai rokas par īsām, lai labotu šo kļūdu.”
“Ja valsts atteiktos no zvejas tiesībām, tas varbūt nāktu par labu šo privatizēto ezeru īpašniekiem, kādu Ludzas novadā ir 16. Bet šādam lēmumam varētu būt arī citas sekas. Īpašnieki varētu tos apjozt ar žogu, neļaujot tiem piekļūt vietējiem iedzīvotājiem, kuri gribētu tur makšķerēt,” pieļauj Aivars Strazds.
Iesaka ieguldīt apsaimniekošanā
Zemkopības ministrijas pārstāvei Inesei Bārtulei jautāju, kā pašlaik īpašnieki var izmantot Dukanu ezeru. Viņa atbild, ka sev piederošajā platībā viņi var būvēt laivu piestātnes, izīrēt laivas vai citus atpūtas līdzekļus, ierīkot laipas makšķerniekiem, būvēt peldošas kafejnīcas vai sniegt citus pakalpojumus tūristiem vai atpūtniekiem.
“Ja īpašnieki ielaiduši ezerā zivis, tas, no vienas puses, ir apsveicami,” spriež Inese Bārtule. “Bet, no otras puses, to nevar darīt patvaļīgi, kā ienāk prātā. Gan zivju krājumu papildināšanai, gan apsaimniekošanai jānotiek tiesību dokumentos noteiktajā kārtībā. Proti, vietējā pašvaldībā ir jāsaņem pilnvarojums apsaimniekot ezera zivju resursus. Saņemot to, īpašnieki, piemēram, var kļūt par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību organizētājiem un gūt no tā ienākumus.”
Taču no sarunām ar ezera īpašniekiem top skaidrs, ka viņiem prātā nepavisam nav laivas vai makšķernieku laipas, kā to iedomājas ministrijā. Šie ieteikumi latgaliešiem nozīmētu ieguldīt ezera apsaimniekošanā papildu naudu, kuras viņiem jau tāpat trūkst. Viņi grib zvejot zivis, kuras ielaiduši ezerā. Un nesaprot, kāpēc tās izzvejo citi.
