ZZS piedāvās “zemniecisku mieru” 3
Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresu vieta ir nemainīga jau gadiem – Jelgavas pils jeb Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) centrālā ēka. Toties pašu partijas biedru noskaņojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mainījies par 180 grādiem. Pirms pāris gadiem tas bija pavisam drūms – pili bija ielenkuši pavasara pali un arī zaļzemniekiem pēc ne pārāk veiksmīgajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām jau “ūdens smēlās mutē”. Pērn kongresā jau paudās drūma, bet ietekmīga opozīcijas spēka atmosfēra, ko pastiprināja slapjdraņķis aiz loga. Toties šogad Jelgavas pili sildīja pavasara saule, bet LZS lepni gozējās pozīcijas un pieaugošu reitingu saulītē. Papildus prieciņš viņiem bija fakts, ka tajā pašā laikā Rīgā notiek Reformu partijas agonijas kongress.
“Patīkami, ka varam atkal teikt vārdus “mūsu ministri” vai “mūsu pārstāvji valdībā”,” kongresa delegātus sveica ZZS valdes loceklis un Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Kā viesi zemsaviešu kongresā uzrunas teica LLU rektors Juris Skujāns, partneri no pārējām ZZS partijām – Guntis Beļevičs (Latvijas Zaļā partija), Uldis Sesks (Liepājas partija) un Jānis Vucāns (“Latvijai un Ventspilij”), kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji – Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.
LZS ilggadējais līderis Augusts Brigmanis centās iedvesmot savus partijas biedrus lieliem panākumiem: “Šis ir uzvarētāju kongress, un šī būs uzvarētāju runa! Esmu pārliecināts, ka 12. Saeimas vēlēšanās mēs uzvarēsim un veidosim nākamo valdību!” Viņam pievienojās arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, kā labo piemēru minot paša pārvaldīto pilsētu, kas vēl nesen esot bijusi sinonīms vārdiem “kašķi” un “nestabilitāte”, bet tagad (protams, pateicoties Truksnim un ZZS) tajā valdot miers. “Mums ir labs potenciāls ne vien pašvaldību, bet arī Latvijas un Eiropas mērogā. Pasaulei šobrīd nav vajadzīgas karstas galvas, bet gan zemniecisks miers un izlēmība,” uzskata Jūrmalas mērs.
LZS līderi arī ieskicēja nākamās valdības darāmos darbus. Būtiskākie no tiem – noteikt stingrāku regulējumu lauksaimniecības zemes pirkšanai, lai nepieļautu, ka šo nacionālo bagātību izpērk ārzemnieki; samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20 procentiem (kompensējot pašvaldībām ienākumu samazināšanos); uzlikt nodokli luksusa precēm. Sociālajā programmā LZS uzsvaru liek uz pensionāriem un ģimenēm ar bērniem, bet kopumā pabalstu sistēma esot pārāk dāsna un nemotivējot cilvēkus strādāt. LZS arī cēla trauksmi, ka koalīcijas partneri mēģina “atkratīties” no solījuma indeksēt pensijas. Kā uzsvēra labklājības ministrs Uldis Augulis: “Mēs nevaram atļauties šogad neindeksēt pensijas, jo pensionāri ir apzinīgākie komunālo maksājumu un zemes nodokļa maksātāji.” Ministrs gan to skaļi neteica, bet LZS labi apzinās, ka pensionāri ir ne vien apzinīgākie nodokļu maksātāji, bet arī uzcītīgākie vēlētāji. ZZS premjera amata kandidātu saraksts joprojām ir bez izmaiņām – Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Raimonds Vējonis un Aivars Lembergs, bet darbam valdībā bez pašreizējiem ministriem varētu virzīt arī Armandu Krauzi, Ilonu Jurševsku, Gati Ābeli un citus.
Zemnieku prognozes par veiksmīgiem startiem Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanās daļēji apstiprināja arī SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Tradicionālajos partiju reitingos par ZZS gatavi balsot ap 10 – 12 procenti vēlētāju, kas viņus ierindo trešajā vietā aiz “Saskaņas centra” un “Vienotības”. Taču SKDS aptaujā tiek noskaidrotas arī vēlētāju otrās un trešās izvēles. Šajā rādītājā iespēju balsot par ZZS apsverot pat 31% vēlētāju, kas ir labākais rādītājs. “Tas liecina, ka politiskajam spēkam ir labs potenciāls, kas gan negarantē, ka tas tiks īstenots,” rezumēja Kaktiņš.
