Piedāvās labprātīgu zemes robežu pārkārtošanu 1
No 2020. gada 1. janvāra Latvijā ikviens zemes īpašnieks varētu pārkārtot sava īpašuma robežas tā, lai tam varētu piekļūt un lietderīgāk izmantot.
Oktobrī Valsts sekretāru sanāksmē iesniegts konceptuāls ziņojums, kā šī robežu pārkārtošana jeb konsolidācija varētu notikt.
Robežu pārkārtošana balstītos uz zemes maiņas darījumiem.
Ja zemes īpašnieka priekšlikumam piekrīt līdzās esošie zemes īpašnieki, tad viņu starpā tiktu noslēgti maiņas līgumi.
Ja kāds no zemes gabaliem ir ieķīlāts, tad tā īpašniekam ir jāiesniedz kreditora piekrišana dalībai zemes konsolidācijā.
Kā nesen intervijā “Latvijas Avīzei” atzinis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, zemes konsolidācija būtu nepieciešama, lai novērstu 90. gados sāktās zemes reformas sekas – tūkstošiem jaunu īpašumu izveidošanu, laikus neparedzot iespēju tiem piekļūt, kā arī zemes īpašumu sadrumstalošanu, kas kavē to saimniecisku izmantošanu.
Lai zemes konsolidācija varētu notikt, būs nepieciešami grozījumi piecos likumos un četros Ministru kabineta noteikumos. Robežu pārkārtotājiem svarīgākie būtu grozījumi, kuri atbrīvotu viņus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem un no valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā.
Valsts zemes dienesta (VZD) zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne skaidro, ka dienestā vērtēs, vai vispār iespējams kaut ko pārkārtot tā, kā to iedomājies zemes īpašnieks. Piemēram, tā varētu nebūt iespējama īpašniekam, kuram īpašuma sastāvā ir plašas meža platības. Tāpat tā varētu nebūt īstenojama, ja īpašniekam piederošo zemes gabalu no visām pusēm ierobežo, piemēram, grāvji.
Ja tomēr būs iespējams pārkārtot zemes gabala robežas tā, lai uzlabotu tā izmantošanu, tad VZD, iesaistot vietējās pašvaldības pārstāvjus, uzaicinās uz pārrunām kaimiņu zemes īpašniekus, lai noskaidrotu arī viņu viedokli. Zemes robežu pārkārtošanu varētu uzsākt tikai tad, ja tai labprātīgi piekritīs noteikts kaimiņu zemes īpašnieku skaits. Ar varu valsts neko pārkārtot nespiedīšot.
Kā vēstīts konceptuālajā ziņojumā, konsolidācijā iesaistīto zemes īpašnieku, tāpat zemes īpašumu skaits Zemes pārvaldības likumā neesot ierobežots. Vienīgais šķērslis šai ziņā varētu būt pārāk liels dalībnieku un zemes īpašumu skaits, kuru dēļ robežu pārkārtošanas ieguvumi būtu mazāki nekā izdevumi.
Taču, kā atklāj ziņojuma autori, robežu pārkārtošanas plāns var atdurties arī pret citiem šķēršļiem.
Ja zemes konsolidācijā tiks iekļauta valstij vai pašvaldībai piederoša zeme, tad lielākoties tā nebūs uzmērīta ar instrumentiem, tādējādi nebūs zināma precīza zemes platība. Nebūs zināma precīza zemes platība arī likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atdotajai zemei, kas zemes reformas sākumā bijusi ierādīta.
Pēc VZD datiem, līdz 2018. gada 1. janvārim ar instrumentiem bija uzmērīti tikai 85% zemes īpašumu. No tiem instrumentālā uzmērīšana veikta 49%, bet 36% zemes gabalu robežas ir tikai ierādītas.
Robežu pārkārtošanas projektu atbilstoši Zemes pārvaldības likumam sagatavotu zemes ierīkotājs, bet to īstenotu mērnieks. Projekta izstrāde ietvers arī zemes novērtēšanu. Ja kādam zemes īpašniekam kaut kas zemes ierīkotāja piedāvājumā nepatiktu, viņam būs jāsagatavo cits variants. Ja kādam nepatiks neviens no piedāvātājiem variantiem, tad būs jālemj – turpināt pārkārtošanu bez iebilduma cēlēja vai vispār atteikties no tās.
Zemes konsolidācijas projekta īstenošana ietvertu: zemes kadastrālo uzmērīšanu; datu reģistrēšanu VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā; zemes maiņas līgumu noslēgšanu; īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā.
Uz jautājumu, kurš par šo pasākumu maksās, Judīte Mierkalne atbild, ka maksāšana paredzēta dažādi – var maksāt gan robežu pārkārtošanas ierosinātājs pats, gan pārējie zemes īpašnieki, gan pašvaldība. VZD pārstāve gan atzīst, ka robežu pārkārtošana nebūs lēts pasākums. Tāpēc citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Francijā, kur tā notiek jau 80 gadus, zemes robežu pārmērīšanai un pārkārtošanai izmanto dažādu fondu naudu. Vairākās ES valstīs zemes konsolidācijā, piemēram, tiek izmantots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums. Tādējādi arī Latvijā lielāko daļu izdevumu, iespējams, varētu segt no šiem avotiem.
Viņasprāt, robežu pārkārtošanā, lai veicinātu zemes īpašumu lietderīgāku izmantošanu, liela loma būs vietējām pašvaldībām. To apliecinot robežu pārkārtošana Lietuvā, kur tā sākusies jau pirms desmit gadiem un kur tā notikusi tajās teritorijās, kur šajā pasākumā bija iesaistījušās vietējās pašvaldības.
“Pirms dažiem gadiem aptaujājot mūsu pašvaldības, tikai piecu pašvaldību pārstāvji mums atbildēja, ka zemes konsolidācijā būtu ieinteresētas galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu piekļuves jautājumus,” norādīja Judīte Mierkalne.
