Francijas uzņēmums piedāvā vilcienus “Rail Baltica” 0
Francijas uzņēmums “Alstom” ir ieinteresēts piegādāt topošajai “Rail Baltica” trasei ne tikai savus ražotos “Pendolino” ātrvilcienus un infrastruktūras ierīces, bet arī sadarboties patlaban stipri novecojušā vilcienu parka atjaunošanā.
Ir ko piedāvāt
Gatavību sadarboties ar Baltijas valstīm, tostarp ar Latviju, šonedēļ Pasaules sabiedriskā transporta kongresa laikā izteica koncerna pārstāve Austrumeiropā Valērija Šardonī. Viņa gan vērsa uzmanību, ka patlaban nav zināmi spēles noteikumi, piemēram, kādam ir jābūt vilciena maksimālajam ātrumam. “Ja tā ir ātrgaitas maģistrāle, tad mūsu “Pendolino” vilciena piedāvājums noteikti ir atbilstošs. “Pendolino” ātrvilciens var sasniegt 250 kilometru stundā lielu ātrumu,” tā V. Šardonī.
Saskaņā ar starpvalstu vienošanos noteikts, ka “‘Rail Baltica” maksimālais vilcienu ātrums būs 240 km/h. V. Šardonī nevarēja atbildēt uz jautājumu par iespējamo vilcienu cenu un nekomentēja “Alstom” vilcienu priekšrocības vai trūkumus salīdzinājumā ar, piemēram, “Stadler” vai “CAF” vilcieniem. “Pendolino” ātrgaitas vilcienus izmanto Lielbritānijas, Polijas, Itālijas un Somijas pasažieri. Šardonī vērsa uzmanību, ka “Alstom” ražotie ātrvilcieni atbilst visām ES drošības prasībām, turklāt “Alstom” ir viena no nedaudzajām Eiropas kompānijām, kas klientiem piedāvā kompleksu risinājumu – vienlaikus ar vilcieniem pirkt arī infrastruktūras izveides, signalizācijas un citus pakalpojumus, kas kopējā pirkuma cenu varot samazināt pat līdz 20% salīdzinājumā ar to cenu, kāda tā būtu, ja pirkumus veiktu atsevišķi.
Satiksmes ministrijā priecājas par interesi, tomēr nekādus solījumus nevienam pirms konkursu sludināšanas nevēlas dot.
Polijas piemērs
Polijas valstij piederošā dzelzceļa kompānija “PKP Intercity” 2011. gadā parakstīja līgumu ar “Alstom” par 20 “Pendolino” ātrvilcienu pirkumu un uzturēšanu uz 17 gadiem, kā arī apkopes depo būvniecību – pavisam par 665 miljoniem eiro. Poļi vilcienu pirkumam un sliežu ceļu atkārtošanai piesaistīja ES fondu atbalstu – vilcieniem 74 miljonus eiro, bet sliežu ceļu labošanai šajā plānošanas periodā – 10 miljardus eiro. Ātrvilcienus būvēja Savigliano pilsētā Itālijā, kur “Alstom” ir izveidojis kompetences centru.
Piebildīšu, ka Polijā ir trešais garākais dzelzceļa tīkls Eiropā. Kopš aizvadītā gada 15. decembra ātrvilcieni kursē, savienojot galvaspilsētu Varšavu ar ziemeļos esošo Gdaņsku (280 km), Krakovu un Katovici, kas atrodas dienvidos attiecīgi 252 un 260 km attālumā no Varšavas. Ir arī ātrvilciena savienojumi ar citām pilsētām. Testu laikā Polijā “Pendolino” ātrvilciens sasniedza Polijas ātruma rekordu – 293 km/h. Salīdzināt ātrgaitas maģistrāles priekšrocības ar parasto maģistrāli Polijas gadījumā īsti nevar tāpēc, ka vien 80 km posmā virzienā uz Katovici un Krakovu sliežu ceļš ir tādā stāvoklī, kas ļauj pārsniegt 200 km/h lielu ātrumu.
Patlaban ātrvilciens ceļa posmus veic aptuveni tikpat ātri kā parastie vilcieni. Proti, no Varšavas uz Gdaņsku gandrīz trīs stundās, no Varšavas uz Katovici – aptuveni 2,5 stundās.
Poļu žurnālists Konrāds Majšiks teic, ka pasažierus jaunajā vilcienā piesaista ērtības, esot arī vēl neatrisināti samezglojumi, tomēr pasažieriem konkurence starp transporta veidiem dod labumu. Proti, iepriekš nosauktajos virzienos kursē arī vairāku uzņēmumu autobusi, var lidot arī ar “Wizzair” un “Ryanair” lidmašīnām. Pusgadu pēc ātrvilcienu kursēšanas sākuma, to piepildījums ir vidēji vairāk nekā 35%. Esot gan iecerēts ātrvilcienu satiksmi reklamēt vairāk. Cena braucienam ātrvilcienā no Varšavas līdz Gdaņskai maksā aptuveni deviņus eiro ar nosacījumu, ka biļete pirkta internetā. Polijas žurnālisti teic, ka biļešu pirkšanas nosacījumi tīmeklī patlaban ir visai ačgārni – to var izdarīt vien laika posmā starp ceturto un trešo nedēļu pirms brauciena ar ātrvilcienu. Ja biļeti pērk pirms brauciena, tad jāšķiras no 35 eiro (biļetes cena 2. klasē). Deviņu eiro cena gan uzskatāma par akcijas cenu, tomēr, kopā ņemot, pasažieris patlaban no dažādu transporta veidu konkurences gūst sev labumu.
Katrā “Pendolino” vilcienā ir 57 vietas pirmajā klasē, 345 otrajā klasē, četras kupejas ar četrām vietām katrā, kas paredzētas ģimenēm. Vilcienā darbojas arī bufete, tomēr aizvien nav pieejams internets. “Alstom” pārstāve skaidro, ka līgumā par vilcienu piegādi šāda nosacījuma nebija, par to jārūpējas operatoram.
Naudu projekta īstenošanai poļi aizņēmās Eiropas Investīciju bankā. Pēc vairākiem gadiem daļu no Polijas valstij piederošās dzelzceļa kompānijas akcijām iecerēts pārdot fondu biržā.
Polijā sākts arī “Rail Baltica” sliežu ceļu remonts. Bet “Alstom” pauž gatavību sniegt atbalstu arī šā brīža 1520 milimetru sliežu platuma vilcienu parka atjaunošanā.
VIEDOKLIS
Aivis Freidenfelds, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs: “Atzīstami, ka lielas starptautiskās kompānijas izrāda interesi par šo projektu un rada veselīgu konkurenci. Veidi un risinājumi par ekspluatācijas un pārvadājumu jautājumiem (t. sk. vilcieniem un infrastruktūru) tiks izvēlēti nākotnē kopīgi trīs Baltijas valstīm, ievērojot nepieciešamās iepirkuma procedūras. Jebkurā gadījumā vienam konkrētam uzņēmumam šobrīd netiek izteikti nekādi apsolījumi. Patlaban veic priekšdarbus, lai Eiropas sliežu platuma projektu “Rail Baltica” īstenotu atbilstoši plānotajiem laika termiņiem. Notiek trases izvietojuma noteikšana, tāpat tuvākajā laikā ceram sagaidīt Eiropas Komisijas atbildi uz triju valstu kopuzņēmuma iesniegto kopīgo pieteikumu “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta” (EISI) “Rail Baltica” projekta pirmās kārtas finansējuma piešķiršanai, kā arī citi pasākumi.”
