Piedāvā vēl vairāk mazināt ES budžetu 0
Vēl nedēļa atlikusi līdz Eiropas Savienības (ES) valstu pirmajam lielajam mēģinājumam vienoties par ES septiņu gadu budžetu. Taču pašreizējās vēsmas nevieš pārliecību, ka 22. novembrī Briselē sabraukušie valstu vadītāji jau pirmajā reizē spēs atrast kopīgu valodu un uzreiz tikt skaidrībā par ES 2014. – 2020. gadam svarīgo naudas maku.
Jaunākais Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja septiņu gadu budžeta piedāvājums, kas tapis, izvētot visus iepriekšējos budžeta melnrak stus, paredz vēl lielāku taupību, par ko aktīvi iestājas valstis, kuras ES budžetu uztur.
Briseli šonedēļ apmeklēja arī Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis –, lai vēlreiz Briseles būtiskākajos koridoros atgādinātu par Latvijas un arī Baltijas interesēm. Taču, lai arī visas ES institūciju vadošās amatpersonas atzina, ka Latvijas bažas saprot, neviens mums labvēlīgu budžeta iznākumu nesolīja. Tikmēr eksperti, kas seko notikumiem, secina, ka cīņas ap budžeta naudu lieku reizi atgādina, cik lielas atšķirības joprojām ir starp ES ilgāk pastāvējušajām un tā sauktajām jaunajām valstīm, kurām katrs budžetā samazinātais eirocents var maksāt iespēju kādreiz sasniegt pārtikušās Eiropas līmeni.
Vēl mazāk kohēzijai un lauksaimniecībai
Pirms dažām dienām klajā nāca Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja kabineta izstrādāts variants par ES 2014. – 2020. gada budžetu, kurā prasīts Eiropas Komisijas izstrādātā 1,03 triljonu eiro (702,8 miljardu latu) lielā ES naudas maka kopapjomu samazināt par 75 miljardiem eiro jeb 52,7 miljardiem latu, kas ir vēl vairāk, nekā paredzēja iepriekš daudz kritizētais ES prezidējošās Kipras budžeta piedāvājums, proti, par 50 miljardiem eiro jeb aptuveni 35 miljardiem latu.
Van Rompeja ierosinājums visvairāk skar finansējumu lauksaimniecībai un Kohēzijas fondam, kura līdzekļus izmanto jaunās ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, lai izlīdzinātu atšķirības ar pārējo Eiropu.
Taču jaunajā piedāvājumā nav skaidri norādīts, ka griezieni tieši varētu skart Baltiju, kas cer uz izņēmuma statusu, jo aktīvi cīnās par labvēlīgu kohēzijas finansējumu un taisnīgākiem tiešmaksājumiem zemniekiem.
Ceturtdien van Rompeja piedāvājumu vētīja visu 27 dalībvalstu vēstnieki ES, bet nākamās nedēļas sākumā Vispārējo lietu padomē to jau dažas dienas pirms izšķirošā samita skatīs valstu ārlietu ministri.
Kā norāda diplomāti, van Rompeja piedāvājums nešaubīgi palielina spriedzi pirms gaidāmajām sarunām. Eksperti lēš, ka tas varētu patikt lielākajām budžeta uzturētājām, piemēram, Vācijai, kuras sākotnējā vēlme bija budžetu mazināt pat par 120 miljardiem eiro, bet savukārt neapmierināt, piemēram, Franciju, kas arī kopējā kasē iemaksā daudz, bet vēlas saglabāt maksimālu atbalstu zemniekiem. Van Rompeja piedāvājumi nepatiks arī jaunajām ES valstīm, kuru interesēs ir saglabāt iespējami lielu budžetu, kā arī sarunu pretpolam – Lielbritānijai un Zviedrijai –, kas visskaļāk prasa budžeta kopapjomu griezt ne mazāk kā par 100 miljardiem eiro.
Aizstāv trūcīgāko valstu intereses
Ar apņēmīgu nostāju cīnīties par izdevīgākiem nosacījumiem jaunajā daudzgadu budžetā šonedēļ Briselē noslēdzās tā sauktā Kohēzijas draugu sanāksme, kurā piedalījās visas valstis, kas gūst naudu attīstībai no ES budžeta un vēlas to saglabāt pēc iespējas lielāku.
Sarunās piedalījās arī ES institūciju līderi, un, kā pēcāk sacīja Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, sarunu gaitā parādījušās iespējas, kā izdarīt izņēmumu tām valstīm, kuras no 2008. līdz 2010. gadam skārusi smaga finanšu un ekonomiskā krīze, palielinot no Kohēzijas fonda iegūstamo līdzekļu griestus virs 2,5 procentiem no IKP. Tomēr to, vai izdosies šīs prasības panākt, šobrīd apgalvot nevar.
Mazinās izredzes vienoties
Tikmēr saspringtajā gaisotnē arvien vairāk sarūk izredzes, ka valstu vadītājiem izdosies par budžetu galīgi vienoties nākamnedēļ, 22. un 23. novembrī, Briselē gaidāmajā sanāksmē. Kā norādījuši diplomāti un eksperti, tas būtu optimistiskais scenārijs.
Ja neizdosies, sarunas turpināsies īsi pirms Ziemassvētkiem, decembrī, taču tad vienošanos var apgrūtināt fakts, ka tuvojas svētki un neviens no dalībvalstu līderiem negribēs atgriezties mājās ar nepatīkamu ziņu saviem vēlētājiem, proti, ka ES budžetā naudas būs mazāk un cietīs lauksaimniecība vai kohēzija, vai arī otrādi – ar atzīšanos, ka piekrituši ES naudas maku nesamazināt par spīti taupības laikiem. Vācijas kanclere Angela Merkele brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās netiks panākta jau nākamnedēļ, tas iedragās uzticamību ES.
Viedokļi
Angela Merkele, Vācijas kanclere: “Pat tad, ja mēs esam neto maksātājas Eiropas Savienības budžetā, mūsu interesēs ir panākt vienošanos. Mēs darīsim visu, lai panāktu vienprātību un tādu iznākumu, kas būtu izdevīgs visiem.”
Donalds Tusks, Polijas premjerministrs: “Vācijai ir gluži citi uzskati nekā Polijai vai citām kohēzijas valstīm. Vācija vēlas lielus griezienus. Taču Polija uzskata, ka šiem samazinājumiem ir jābūt līdzsvarotiem, lai neietekmētu kohēzijas finansējumu.”
Niks Klegs, Lielbritānijas premjerministra vietnieks: “Ir ļoti grūti iedomāties, ka britu parlaments atbalstītu tādu vienošanos, kas paredz vēl lielāku budžetu, nekā prasa inflācijas līmenis. Mēs turpināsim darbu, bet, ja vienošanās nebūs, tās nebūs. Šīs budžeta sarunas ļoti atšķiras no iepriekšējām. Tagad daudzās valstīs ir nopietni taupības pasākumi, dažās dienvidu zemēs ir 25 procentu liels bezdarbs un milzīga sabiedrības pretestība.”
