Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, tiks piedāvātas trīs izvēles iespējas 15
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par neatbilstošu Satversmei no nākamā gada atzīta Ozolnieku novada atrašanās Jelgavas novadā un Ilūkstes novada iekļaušana Augšdaugavas novadā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apspriedusi ar pašvaldībām un piedāvās izvērtēšanai Saeimā trīs izvēles iespējas.
Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“AP”) par labāko uzskata valstspilsētu apvienošanu ar tām piegulošajiem novadiem no 2025. gada, kad notiks vēlēšanas.
Minēto pašvaldību izveidošana par neatbilstošu Satversmei ir atzīta tāpēc, ka tajās nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centru.
Ministrs A. T. Plešs “Latvijas Avīzi” informēja, ka ar pašvaldībām ir apspriesti vēl divi varianti. Viens no tiem paredzētu jau izveidoto novadu sadalīšanu, lai nodrošinātu, ka no ikvienas vietas tuvākais attīstības centrs ir sasniedzams ne ilgāk kā 40 minūšu laikā.
Tas nozīmētu, piemēram, Ventspils novada teritorijas iekļaut Talsu vai Kuldīgas novadā. Trešā iespēja ir sagaidīt atzinumu par potenciālajiem attīstības centriem, kuru valdībai ir uzdots sagatavot un iesniegt Saeimā līdz nākamā gada maijam.
Piemēram, deputāts Jānis Dombrava (NA) vairākkārt ir uzsvēris, ka attīstības centru saraksts ir novecojis un pa šiem gadiem ir izveidojušies jauni centri, par kādu, viņaprāt, varētu kļūt gan Saulkrasti, gan Ilūkste un Ozolnieki. Tādā gadījumā varētu izvairīties no novadu pievienošanas pilsētām.
Pašvaldības jau sadarbojas
Attīstības centru novērtējumā ir jāatspoguļojas vairākiem rādītājiem, piemēram, tas ir darba vietu skaits, uzņēmējdarbības aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, atgādināja Plešs.
Viņš arī norādīja, ka nākamajā Eiropas fondu plānošanas periodā liels uzsvars būs tieši uz funkcionālajām teritorijām, kur pilsēta un novads savu attīstību plāno kopā.
Tagad ir vērojams, ka divās līdzās esošajās pašvaldībās ir atšķirīga gan, piemēram, ceļu kvalitāte, gan maksa par pārvietošanos sabiedriskajā transportā, kas neesot loģiski. Viņaprāt, nav lietderīgi dublēt arī iestāžu darbu.
Jau tagad valstspilsētām un novadiem ir uzdots sadarboties teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šo sarakstu ir plānots paplašināt ar kopīgu ceļu infrastruktūras izveidošanu, bāriņtiesu un citu institūciju darba organizēšanu, skaidroja ministrs.
Viņš atzina, ka Saeimai lēmums būs “jāpieņem salīdzinoši īsā laikā”, veicot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Tas nav jauns priekšlikums, jo VARAM jau 2019. gadā piedāvāja lielās pilsētas apvienot ar novadiem. Runa nav tikai par Jelgavu un Daugavpili, bet arī par lauku teritoriju apvienošanu ar Liepāju, Ventspili un Rēzekni.
Cer uz izmaiņām 14. Saeimā
No “Latvijas Avīzes” aptaujātajām pašvaldībām iepriekš atbalstu VARAM piedāvājumam bija izteicis tikai Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”). Viņa partijas biedrs Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs jau ilgstoši nesaprotas ar Rēzeknes novada līdzšinējo vadību, tāpēc tur sadarbība nesokas personāliju pretrunu dēļ.
Lai abu pašvaldību vadību nosēdinātu pie viena galda, uz Rēzekni nesen devās VARAM pārstāvji. Pret pašvaldību apvienošanu ir Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada domes, kur tagad pie varas ir Latvijas Zemnieku savienība.
Ventspils novada priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (LZS) “Latvijas Avīzei” atzina, ka VARAM organizētajās konsultācijās ir piedāvāti arī varianti, kas iepriekš nebija izskanējuši. Novadu sadalīšanu viņš neuztverot nopietni, jo tas izskatoties pēc mēģinājuma “parādīt, ka var būt vēl sliktāk”.
Ventspils novadā ir trīs potenciālie attīstības centri – Ugāle, Piltene un Ventava –, bet neviens no tiem nekvalificējoties kritērijiem par uzņēmējdarbības attīstības pieaugošo aktivitāti. Viņaprāt, tie kritēriji ir vairāk orientēti uz Pierīgas pašvaldībām, ne lauku teritorijām. Taču novada un pilsētas apvienošanai A. Mucenieks nepiekrīt.
Šajā jautājumā visi domes deputāti esot vienoti, uzskatot, ka abām pašvaldībām jāturpina darboties atsevišķi. To intereses esot ļoti atšķirīgas un “pilsētai arī nav izdevīgi uzturēt novada skolas un bibliotēkas”.
Ja domē vairākums būs pilsētas deputātu, tad mazākumam būšot ļoti grūti pierādīt, ka investīcijas jāiegulda novadā, uzskata A. Mucenieks. Arī Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”) intervijā Latvijas Radio nesen teica, ka pašvaldību apvienošana būtu “pilnīgi nepareiza”.
Pilsētā un novadā esot atšķirīga sociālā atbalsta pakete, komunālo pakalpojumu tarifi. Novadā ir agrārā teritorija, bet Ventspils ir industriālā un ostas pilsēta. Vienīgais kopīgais abām pašvaldībām esot tūrisms, kura organizēšanā tās sadarbojas.
Vairāki vietvalži nav slēpuši uzskatu, ka pēc 2022. gada rudenī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām spēku samērs Saeimā var mainīties par labu apvienošanās pretiniekiem, starp kuriem ir Zaļo un zemnieku savienība, un tad līdz šīs idejas īstenošanai varot arī nenonākt.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) ministrijas rīkotās sarunas ar pašvaldībām nodēvēja par pseidokonsultācijām, jo tās notikušas Rīgā. Viņaprāt, tās bija jārīko pašvaldībās ar visu deputātu piedalīšanos.
Tajās arī neesot izskanējusi pārliecinoša sociāli ekonomiskā analīze, kas liekot domāt, ka ieguvumu un zaudējumu izvērtējums nemaz nav noticis.
Tādu arī varēšot iegūt tikai pēc pāris gadiem, kad būs redzams, ka pēc valstspilsētas un lauku teritorijas apvienošanas ir attīstījušies Valmieras un Jēkabpils jaunie novadi, uzskata V. Valainis.
