Piedāvā publiskot oligarhu audio 1
Lai “Rīdzenes sarunas” nekļūtu par jaunajiem “čekas maisiem” – ar šādu motivāciju Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija šonedēļ Saeimā rosināja lemt par tā sauktās oligarhu lietas materiālu publiskošanu.
“Nepieļausim kļūdu, kā tas ir bijis ar tā saucamajiem čekas maisiem, kurus beidzot tikai šogad atvērsim. Jo gadu desmitiem turpinājās gruzdēšana sabiedrībā – kas tur ir iekšā, atvērt vai neatvērt? Tieši tas, kolēģi, notiks ar šīm sarunām. Mums visiem ir skaidrs, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā netika veikti grandiozi atklājumi vai panākta šīs lietas virzība pēc būtības, un, visticamāk, šī iespēja bija palaista garām jau izmeklēšanas procesā tiesībsargājošās iestādēs. Taču sabiedrība nepiedos, ja šo lietu iesaiņos un nogādās dziļi arhīvā,” debatēs teica likumprojekta līdzautors Edvards Smiltēns (LRA).
Tādēļ LRA frakcija aicina līdz šī gada 1. maijam padarīt sabiedrībai pieejamus visus kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiālus, tajā skaitā audioierakstus, izņemot sensitīvus personas datus (piemēram, iesaistīto personu dzīvesvietas, telefona numurus, personu kodus utt.). Personu vārdi un uzvārdi gan likumprojekta autoru ieskatā būtu jāpublicē.
Šīs nedēļas sākumā līdzīgs ierosinājums pēc deputāta Andreja Judina iniciatīvas tika vērtēts koalīcijas padomē. “Iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, secinājām, ka presē publicētie teksti atbilst audioierakstiem. Taču ir vēl daži nepublicēti materiāli. Lai pilnībā noņemtu jebkādas šaubas un spekulācijas par neatbilstībām, sabiedrībai būtu būtiski, lai šie materiāli tiktu publiskoti,” teica Judins. Viņš arī uzsvēra, ka vienlaikus jādomā par to, lai kopumā padarītu atklātākus vismaz sabiedriski nozīmīgu krimināllietu materiālus. Tādēļ būtu nepieciešams sagatavot ne vien likumu par “oligarhu lietas” publiskošanu, bet arī grozījumus pašreizējā Kriminālprocesa likumā, kas bez lietā iesaistītajām personām piekļuvi materiāliem ļauj tikai zinātniekiem. Kamēr Judins piesardzīgi domā un gatavo, tikmēr opozīcijā esošā LRA ar Smiltēnu priekšgalā viņu apsteiguši un piedāvājuši savu variantu. Judins reģionāļu priekšlikumu vērtē piesardzīgi, norādot, ka tajā ir virkne nepilnību, un pauda bažas, ka opozicionāri nodarbojoties ar “politikas spēlēšanu”. Taču neviens deputāts neiebilda pret šāda likumprojekta nodošanu Saeimas Juridiskajai komisijai.
Valdošās partijas šādu ieceri kopumā vērtē atbalstoši. “Mēs jau pašā parlamentārās izmeklēšanas sākumā teicām, ka jāpublisko visi materiāli, lai novērsu bažas par spekulācijām un selektīvi atlasītām publikācijām. Būtībā tas ir mūsu priekšlikums, tikai iesniedzēji citi!” teica ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars atzina, ka emocionāli šāds priekšlikums esot atbalstāms, bet vispirms esot rūpīgi jāizvērtē piedāvātā redakcija, lai vēlmē pēc atklātības nenodarītu vēl lielāku postu.
Pagaidām teju vienīgais Saeimas deputāts, kurš nepiedalās atklātības sacensībā, ir tiesību zinātņu doktors Ringolds Balodis. Viņaprāt, šāds lēmums var radīt nelāgu precedentu, jo krimināllietu materiālu publiskošanu grūti īstenot bez sensitīvu datu atklāšanas. Turklāt prese jau faktiski visu esot publiskojusi, bet sabiedrība ir paudusi savu nosodījumu sarunās iesaistītajiem. Baloža ieskatā “oligarhu lieta” ir izsmelta un politiķiem vajadzētu izbeigt mēģinājumus priekšvēlēšanu gaisotnē izspiest no tās vēl kādus popularitātes punktus.
