Piedāvā projektu “Latvija dzird” 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstījusi ārpusfrakciju deputāta Artusa Kaimiņa ierosinājumu – uz valsts simtgadi īstenot projektu “Latvija dzird”, nodrošinot sabiedrisko mediju apraidi visā valsts teritorijā.
“Situācija, ka 26 gadus pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā joprojām ir vietas, kur tehniski nav iespējams uztvert sabiedriskos medijus, ir nenormāla. Varbūt vismaz uz simtgadi mēs varētu beidzot nodrošināt, ka visi valsts iedzīvotāji var dzirdēt Latvijas Radio un redzēt Latvijas Televīziju,” komisijas sēdē aicināja A. Kaimiņš.
Jau rakstīju, ka Cilvēktiesību komisijas deputāti bija devušies izbraukuma sēdē uz vairākām Latgales pašvaldībām Krievijas pierobežā un klātienē pārliecinājušies, ka situācija ar apraidi ir daudz sliktāka, nekā to uz papīra iztēlo atbildīgās amatpersonas. Turklāt tā nevis uzlabojoties, bet turpina pasliktināties. Līdzīgas problēmas kā austrumu pierobežā esot arī vairākās ģeogrāfiski neērtās vietās, piemēram, Krāslavā, Sabilē, Kandavā un Ērgļos. Komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA) lēsa, ka vairākiem simtiem mājsaimniecību tehniski nav iespējams uztvert sabiedriskos medijus. Pēc izbraukuma sēdes deputāti pieprasīja Satiksmes ministrijas skaidrojumu. Šonedēļ beidzot tas saņemts, bet dokumentā atrodama jau agrāk dzirdētā skaidrošanās – valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) nodrošinot apraidi vairāk nekā 99% valsts teritorijas, bet atlikušajās vietās esot iespējami traucējumi dabisko šķēršļu dēļ – kalniem, mežiem un ieplakām. Savukārt VAS “Elektroniskie sakari” apgalvo, ka par apraides traucējumiem saņemot mazāk nekā 10 sūdzības gadā.
LVRTC savā pārskatā arī piedāvā divus variantus apraides uzlabošanai. Pirmais paredz uzstādīt pierobežā jaunus mastus ar TV un radio apraides aparatūru. Katrs pilnībā aprīkots masts izmaksātu nedaudz vairāk kā 500 000 eiro un austrumu robežā vien nepieciešami vismaz divi tādi. Otrs variants paredz nomāt citu komersantu mastus un izvietot tajos savu aparatūru, kas maksātu vismaz 272 000 eiro par katru mastu. Atkarībā no izvēlētā darbu apjoma projekta īstenošanai būtu nepieciešami aptuveni deviņi mēneši līdz divi gadi. Komisija nolēma pieprasīt atbildīgajām iestādēm vasarā sagatavot priekšlikumus iespējamiem risinājumiem, lai varētu sākt tos nopietni izvērtēt septembrī, kad atsāksies Saeimas sesija.
