Piedāvā pārbūvēt Uzvaras laukumu 0
Uzvaras laukums jāatjauno atbilstoši tā sākotnējai idejai un būtībai, kā kultūras, atpūtas un sporta komplekss, kur tiktu godināta Latvijas valsts uzvara pār Bermonta karaspēku, uzskata trīs apņēmīgi vīri Māris Ruks, Roberts Krastiņš un Emīls Gailis, kuri portālā manabalss.lv sākuši vākt parakstus par šādu iniciatīvu.
“Padomju okupācijas armiju slavinošam kompleksam nav vietas neatkarīgās Latvijas galvaspilsētā. Tas rada maldīgu priekšstatu gan šeit dzīvojošajiem, gan ārzemju cilvēkiem. Uzvaras laukums galvaspilsētā tika nodēvēts un neatkarīgās Latvijas laikā iekārtots par godu Latvijas armijas nozīmīgajai uzvarai pār Bermonta karaspēku. Tas ir Latvijas valsts uzvaras laukums, nevis PSRS armijas uzvaras laukums,” uzskata viens no iniciatīvas autoriem rakstnieks Māris Ruks, kura pētījums par Uzvaras laukuma vēsturi pērn apkopots un izdots grāmatā “Spridzinātāji”. Viņš uzsver, ka piemineklis “Rīgas atbrīvotājiem” nav mākslinieciski augstvērtīgs darbs, jo tā vizuālo veidolu lielā mērā noteikuši un sakropļojuši padomju nomenklatūras darbinieki, kamēr māksliniekiem bijusi atvēlēta vien pasīvu izpildītāju loma. Savukārt bijušais karavīrs Emīls Gailis piebilda, ka Uzvaras laukuma pārveidošana apliecinās Latvijas attīstības pakāpi un spēju atbrīvoties no okupācijas paliekām.
Autori pārliecināti, ka Uzvaras laukuma atjaunošana ļautu Rīgai iekļauties citu Eiropas galvaspilsētu saimē un izvairīties no liekas konfrontācijas un pretvalstiskām aktivitātēm, kas šobrīd notiekot “atbrīvotāju pieminekļa” pakājē. Tādēļ viņi pieprasa Saeimai veikt atbilstošas darbības Uzvaras laukuma patiesās būtības un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai, kā arī atrast finansējumu (sabiedrības ziedojumi, valsts dotācijas, Krievijas kompensāciju) PSRS armijas memoriāla demontāžai un Uzvaras laukuma infrastruktūras izmainīšanai, vadoties pēc sākotnējā projekta. Pirmā mēneša laikā šo ideju ar saviem parakstiem atbalstījuši nedaudz vairāk kā 1000 cilvēku. Lai projektu varētu iesniegt Saeimā nepieciešami vēl aptuveni 9000 parakstu.
Manabalss.lv pārstāvis Kristofs Blaus pastāstīja, ka portāla administrācijai bijušas smagas diskusijas ar iniciatīvas autoriem pirms tās publicēšanas internetā.
“Mūs darīja bažīgus, ka šāda iniciatīva varētu veicināt sabiedrības sašķeltību. Aicinājām viņus pārdomāt, kā uzrunāt arī etniskās minoritātes, bet iesniedzēji ļoti kategoriski palika pie sava teksta,” atzina K. Blaus. Savukārt M. Ruks ir pārliecināts, ka sabiedrību šķeļ tieši pašreizējais laukuma veidols, nevis tā iespējamā pārbūve.
Jautāts, vai viņu nebiedē iespēja, ka mēģinājumi pārveidot Uzvaras laukumu izraisīs līdzīgus nemierus kā “bronzas kareivja” pārvietošana Tallinā, viņš atbildēja noraidoši: “Pēdējā laikā ne reizi vien esam saskārušies ar dažādām baiļu tehnoloģijām. Piemēram, mūs biedēja arī ar to, ka būs nemieri, ja neieviesīs divvalodību un tamlīdzīgi. Taču valsts vērtības nedrīkst iemainīt pret nepamatotām bažām. Turklāt mūsu valsts ir pietiekami spēcīga, lai tiktu galā ar dažiem desmitiem radikāļu.”
Iniciatīvas autori uzsver, ka darbojas kā privātpersonas bez jebkāda politiskā atbalsta. Tādēļ arī nekādas reklamēšanas kampaņas netiekot plānotas. No sabiedriski pazīstamām personām iniciatīvu atbalstījis tikai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, kurš ne tikai parakstījis ierosinājumu, bet sociālajā tīklā “twitter.com” aicinājis arī citus sekot savam piemēram. Par to viņš izpelnījies bargus pārmetumus no apvienības “Saskaņas centrs” līdera Jāna Urbanoviča.
“Ministriju, kuras augsti stāvošs darbinieks atļaujas šādus izteikumus, kaut kā neērti nosaukt par Aizsardzības ministriju, drīzāk jau tā ir Kara ministrija vai Uzbrukuma ministrija. Jo šādi publiski paziņojumi – tas ir uzbrukums simtiem un simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju jūtām,” niknojās J. Urbanovičs.
Ministrijas pārstāvis savukārt skaidroja, ka Uzvaras laukuma kompleksa papildināšana ļautu iedzīvotājiem tur svinēt uzvaras neatkarīgi no ideoloģiskajiem uzstādījumiem.
Ideju veidot Uzvaras laukumu kā vietu, kur atzīmēt uzvaru pār Bermonta karaspēku, 1936. gadā izteica Kārlis Ulmanis. Divus gadus vēlāk konkursā tika izvēlēts arhitektu Fridriha Skujiņa un Georga Dauges ambiciozais projekts, kas paredzēja laukumā izbūvēt vairākus desmitus metru plašu Uzvaras aleju, sešdesmit metrus augstu Uzvaras torni, kura virsotnē svinīgo procesiju laikā iedegtu Uzvaras uguni, bet pakājē būtu svētnīca tautas varoņu piemiņai. Uzvaras alejas labajā pusē atrastos no visām pusēm iežogots un “ikdienas publikai” nepieejams svētku un parādes laukums ar tribīnēm, bet laukuma pretējā pusē būtu ierīkota pastāvīga Dziesmu svētku estrāde. Vēl šajā grandiozajā kompleksā bija paredzēts izvietot sporta laukumus un milzīgu stadionu, velodromu, košuma dārzus, plašu peldbaseinu. Neskatoties uz grandiozo vērienu, ar tautas ziedojumiem un īpašas loterijas rīkošanu tika savākti nepieciešamie līdzekļi, lai darbi varētu sākties. Taču apjomīgos plānus pārtrauca Otrais pasaules karš.
