Satraukums par “Eiropas naudas izbeigšanos pēc 2020. gada” bijis nepamatots 2
Laikā no 2021. līdz 2027. gadam Eiropas Komisija piedāvā novirzīt Latvijas attīstībai kohēzijas politikas ietvaros par 400 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā sešu gadu periodā.
Vakar Eiropas Komisija publiskoja savu Kohēzijas politikas piedāvājumu 2021. – 2027. gada periodam. Tas paredz nākamajā ES plānošanas periodā – no 2021. līdz 2027. gadam – palielināt kohēzijai jeb izlīdzināšanas politikai tērējamos līdzekļus vēl par 21 miljardu eiro – līdz 373 miljardiem, savukārt Latvijai paredzēts novirzīt 4,8 miljardus – par 400 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā sešu gadu periodā.
Ņemot vērā, ka ES zaudējusi vienu no lielākajiem maksātājiem budžetā – Lielbritāniju –, par priekšlikumiem gaidāmas sīvas debates un aizkulišu politiskās cīņas, tādēļ jau tagad apmierināti berzēt kabatu ir pāragri. Galīgā skaidrība par to, cik tad tieši tiks saņemts, iestāsies tikai nākamajā gadā. Tomēr vienu gan var teikt droši – bažas par “Eiropas naudas izbeigšanos pēc 2020. gada” tiešām ir bijušas nepamatotas.
Prioritātes – inovācijas un klimata pārmaiņu novēršana
ES Kohēzijas politikas ideja ir mazināt atšķirības starp valstīm un veicināt mazāk attīstīto reģionu attīstību. Šos mērķus cenšas sasniegt ar triju fondu palīdzību – Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF). Ar to starpniecību Latvija saņem lauvas tiesu visu Eiropas līdzekļu – no 2014. līdz 2020. gadam tie ir 4,4 miljardi eiro. Lielākie Eiropas naudas saņēmēji Latvijā bija un ir ceļu būve un transports, vides aizsardzība, izglītība, atjaunojamo resursu projekti, kā arī zinātne un inovācijas.
Periodā pēc 2021. gada ES savā kohēzijas politikā grasās koncentrēties uz piecām galvenajām prioritātēm – gudrāku Eiropu (inovācijas, digitalizācija, mazā un vidējā biznesa attīstība), zaļāku Eiropu (cīņa pret klimata pārmaiņām), savienotāku Eiropu (transporta projekti), sociālāku Eiropu (izglītība un veselība) un iedzīvotājiem tuvāku Eiropu (pilsētu un vietējo kopienu attīstība). Turklāt 65 – 85% līdzekļu saskaņā ar priekšlikumiem, plānots tērēt pirmajiem diviem mērķiem.
Paredzēti arī pasākumi atskaišu sistēmas vienkāršošanai, kas līdz šim atbaidījusi no ES fondu izmantošanas daudzus uzņēmējus, vienādu noteikumu izstrāde visiem fondiem, kā arī solīta lielāka ieklausīšanās valstu, pilsētu un vietējo pašvaldību viedokļos par racionālu līdzekļu izmantošanu. No otras puses – paredzēts, ka Eiropas fondu projektos vietējā līdzmaksājuma daļa palielināsies.
Nākotnē ar optimismu
Satiksmes ministrs Uldis Augulis “LA” atzina, ka Latvijas pusei ne vienmēr šķiet, ka Eiropas Komisija savos aprēķinos izmanto pareizas formulas. “Jāņem vērā, ka, aprēķinot kohēzijas maksājumus, tiek ņemts vērā bezdarba līmenis – šobrīd sanāk tā, ka, strādājot pie bezdarba samazināšanas un sasniedzot savus mērķus, mums samazinās pieejamie līdzekļi kohēzijas programmu ietvaros. Vajadzētu ņemt vērā depopulāciju, jo bezdarbnieki aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Taču tie mums ir ļoti nepieciešami – mēs nevaram teikt, ka mūsu autoceļi, ostas, lidostas jau būtu tādā līmenī, ka šī nauda vairs nebūtu vajadzīga.” Taču kopumā ministra vērtējumā Latvija ir apmierināta ar EK piedāvājumu nākamajiem gadiem.
Kohēzijas politika septiņiem gadiem
65 – 85% tiek piedāvāts tērēt mazā un vidējā biznesa attīstībai, inovācijām un rūpniecības modernizācijai, digitālajām tehnoloģijām un cīņai pret klimata pārmaiņām.
No 2014. līdz 2020. gadam kohēzijas politikas ietvaros Latvija saņēmusi 4,4 miljardus eiro jeb 2815 eiro uz katru iedzīvotāju. Nākamajā periodā piedāvā par 400 miljoniem eiro vairāk.
Kohēzijas naudu 2014. – 2020. gadā Latvija visvairāk novirzījusi transportam un ceļiem (1160 milj. EUR), vides aizsardzībai (623 milj.), izglītībai (516 milj.), atjaunojamo resursu projektiem (480 milj.), kā arī pētniecībai un inovācijām (467 milj.).
Avots: esfondi.lv
